Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Deficīta preču sarakstu ir papildinājušas konfektes. Līdz šim vēl šur tur varēja dabūt, bet tagad arī tās ir praktiski beigušās. Iemesls nav izlepuši bērneļi vai kāds kārumu mīļotājs. Kopš cukurs kļuva grūti pieejams, cilvēki sāka izmantot konfektes kā saldinātāju pie tējas un kafijas. Konfekšu pieejamības sarukšanu paātrināja Vidzemes ieņemšana. Veikli tirgoņi izveda konfektes no Rīgas uz Vidzemi, kur tās varēja pārdot par vēl lielāku naudu.
*1918. gada 17. maija ieraksts dienasgrāmatā.
