Marija Bērza
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.
Marija Bērza (dzimusi Tišlere), 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam, vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās, un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.
Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils.
Beidzot esmu Liepājā!
Kā ierasts, transports ir ļauns murgs. Abas ar Doru domājām, ka vilciens, lai nu kāds, bet, salīdzinot ar pajūgu, būs visnotaļ jauks. Bet nē. Mums bija jāsēž kravas kastē, caur kuras dēļu caurumiem vējš neganti pūta. Kad bijām kustībā, vēja spēks bija divtik jūtams.
Bet, lai padarītu visu vēl sliktāku, lokomotīve pusceļā paspēja nojukt. Tā nu uz pāris stundām iestrēgām nekurienē. Protams, visas šīs nebūšanas papildināja bezjēdzīgu pārbaužu gūzma.
Abas ar Doru nosalām vēl vairāk nekā vakar. Šoreiz pat nebija kučieris, kurš vakar mūs ik pa laikam sacienāja ar ko stiprāku. Šodien sāku novērtēt šo laipnību.
Kad pret vakaru ieradāmies Liepājā, abas ar Doru bijām ļoti atvieglotas. Lielāko daļu no ceļa uz naktsmājām pavadījām kopā, jo Doras krustmāte dzīvo netālu no Vilhelmīnes.
Kad ierados pie Vilhelmīnes, viņa bija gaužām pārsteigta. Izrādās, viņa nebija saņēmusi manu vēstuli un neko nezināja par maniem plāniem. Šis misēklis šķiet nedaudz mazināja viņas prieku.
Volmārs pēc baznīcas aizdevies uz kādu svarīgu sanāksmi – viņš esot ticis pie lielām šeftēm – un vēl nav atgriezies. Tāpēc ar māsu varējām parunāt privātāk. Ak to prieku. Tagad varu atpūsties pēc pārdzīvojumiem un uzņemt spēku pirmajai darba dienai rīt.
*1917. gada 18. novembra ieraksts dienas grāmatā.
