Jekaterina Pavlova
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Jekaterina Pavlova ir Dvinskas cietokšņa kara hospitāļa žēlsirdīgā māsa. Dzimusi Daugavpilī 1892. gada 3. martā. Sākoties karam pieteicās kļūt par žēlsirdīgo māsu un pēdējo pusotru gadu strādā Dvinskas cietokšņa kara hospitālī. Jekaterina sarakstās ar savu māsu Antoņinu (29 gadi), kura kopā ar vīru inženierī Sergeju (33 gadi) evakuācijas līdz ar industrijas iekārtu izvešanu. Māsa ar vīru Sergeju kara laikā dzīvo Kazaņā.
Jekaterinai ir arī savs "Facebook" profils un viņa ar domubiedriem diskutē vēstures telpā "Dzīvā vēsture".
Mana Ņinuška,
Mūsu pēdējais brīvības bastions ir kļuvis par mūsu cietumu. Pēdējo mēnešu notikumi ir sagrāvuši pēdējās heroiskā un cēlā paliekas. Mūsu ienaidnieks sen vairs nav vācietis. Mēs paši esam kļuvuši par lielāko draudu sev. Es, dārgā māsa, vairs nezinu, kam uzticēties. Ja vien kerenskieši patiešām spētu aptvert kādu postu tie izsaukuši, šī sapratne būtu smagākais sods, kas dziļi iecirstos viņu dvēseles.
Ne vien viņi ir aptraipījuši mūsu ticību un godu dumpī pret caru. Viņi ir pilnīgi neprašas un nelgas.
Vien pāris no virsniekiem ir saglabājuši godu un stāju. Pārējie krituši apātijā un alkoholismā vai atklāti sākuši brāļoties ar karavīriem, kurus pārņēmuši šaušalīgi demagogi. Nepakļāvīgo karavīru ir tik daudz, ka nepietiek vairs telpu, kur tos ieslēgt. Viss cietoksnis ir pārvērties par šo nekrietneļu cietumu. Un mēs, kas esam palikuši šeit uzturēt kārtību, varam vien gaidīt, kad citi, meļu sakurināti, nāks šos laist ārā un par mums izgāzt savas velnišķās dusmas. Vācieši to labi apzinās un droši vien izlēmuši sagaidīt, kamēr mēs viens otram rīkli pārgriezīsim.
Atnāks un mēs te visi būsim beigti – un tas viss pāris bezatbildīgu un ambiciozu idiotu dēļ.
Предаст же брат брата на смерть, и отец - сына; и восстанут дети на родителей, и умертвят их; (От Матфея 10:22)
Ar dievpalīgu manu māsiņ,
Tava Katja
*1917.gada 2. novembia vēstule māsai Antoņinai.
