Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Fakts aiz stāsta: Sākoties uzbrukumam Rīgai, Bermonts paziņoja par jaunas valdības - Rietumkrievijas centrālās padomes - dibināšanu.
Par to, ka sācies Bermonta uzbrukums Rīgai, liecināja naktī uz vakardienu pie visiem Mītavas afišu stabiem izvietotās proklamācijas. Tajās paziņots, ka sakarā ar Vācijas armijas aiziešanu valdīšanu pār Latviju uzņemoties pats Bermonts. Tā kā Latvijas pagaidu valdība vēloties noslēgt nodevīgu mieru ar boļševikiem, Bermonts pieņēmis lēmumu uzsākt steidzamu uzbrukumu boļševikiem un viņu sabiedrotajiem, tātad pagaidu valdībai.
Šodien manās rokās nonāca arī oficiālais bermontiešu izdevums "Trommel" jeb "Bungas". "Trommel" ziņo, ka ir nodibināta Rietumkrievijas centrālā padome. Padomi, protams, vada Bermonts, bet viss tās sastāvs – vācieši. Lai parādītu, ka Bermontu atbalsta latvieši, publicēts arī kāda Arāja Alberta raksts. Lai gan Arājs Alberts uzdodas par latvieti, skaidri redzams, ka nedz redakcija, nedz pats autors nav pat pacentušies iedziļināties, kādi realitātē ir latviešu vārdi un uzvārdi.
*1919. gada 9. oktobra ieraksts dienasgrāmatā.
