Andrejs Kalniņš
Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Māti ļoti satrauc baumas, kas klīst apkārt. Runā, ka vāciešiem trūkstot karavīru un viņi plānojot iesaukt armijā jauniešus no Baltijas. Tas nozīmētu, ka arī man būtu jābrauc karot uz Franciju.
Tēvs māti mierina, ka tās ir tikai tenkas bez nekāda pamata. Vācieši nedrīkstot pārkāpt Hāgas konvenciju, un neviens mani neiesaukšot. Māte šo tēva argumentu neuzņēma saprotoši. Viņa atcirta, ka tēvs jau iepriekš vairākas reizes kļūdījies, cerot kaut vai uz to pašu lielinieku goda prātu Satversmes sapulces vēlēšanu laikā. Kā viņš varot būt tik naivs. Vācieši un lielinieki, visi viņi melo.
Klausoties vecāku strīdus, iegrimu nopietnās pārdomās. Zinu, redzu un dzirdu, ka karš ir elle. Redzēju strēlniekus, kuri, kara sagrauti, nespēj atgūties - kā Bites brālēns. Esmu redzējis invalīdus un sakropļotos. Visas šīs nelaimes. Bet vienalga, man dziļi sirdī šķiet, ka tur, frontē ir kaut kas īsts. Kaut kas, kas piešķir jēgu dzīvei. Varonība un drosme, iespēja beidzot pārbaudīt, vai patiešām man pašam pietiks spēka noturēt savu godu neiedragātu.
Gandrīz vai pat gribētos, lai liktenis mani aiznes pretī cīņai. Vien mātes žēl. Viņas pārdzīvojumi ir vienīgais, kas attur mani gūt dziļāku sajūsmu par šo ideju. Liktenis rādīs.
*1918. gada 23. aprīļa ieraksts dienasgrāmatā.
