Ģimene, bērnība un skolas gaitas
K.Počs piedzima 1912.gada 27.februārī Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagasta Maltas Počos (mūsdienās Viļānu novads) pārtikušā katoļu zemnieku Pētera un Viktorijas ģimenē. Konstantīns bija jaunākais piecu bērnu ģimenē (brāļi Donats, Jānis, Eduards un māsa Antoņina).
Iesākumā viņa tēvam Pēterim piederēja neliela saimniecība, ko laika gaitā pakāpeniski izdevās attīstīt.
Vecāki centās saviem bērniem nodrošināt iespēju iegūt izglītību. Piemēram, viņa brālis Jānis savulaik absolvēja Rēzeknes Valsts skolotāju institūtu, savukārt Eduards pabeidza Ludzas arodskolu. Pats K. Počs savas skolas gaitas uzsāka Viļānu I pakāpes pamatskolā.
Nepiepildītais sapnis, studijas un pedagoga darbs
Pēc pamatskolas pabeigšanas K. Počam radās vēlme kļūt par garīdznieku, tāpēc iestājās Mariāņu klosterī Viļānos. Tomēr sliktās redzes dēļ viņam klosteri nācās ātri vien atstāt. Neskatoties uz redzes problēmām, K. Počs turpināja mācības, pārceļoties uz Sakstagala (Ciucines) II pakāpes pamatskolu. Šajā skolā mācījās arī viņa draugs, latgaliešu literāts Jānis Klīdzējs (1914–2000). Jāatzīmē, ka par skolas pārzini šajā laikā strādāja Konstantīna brālis Jānis. Iepriekš minēto mācību iestādi Konstantīns pabeidza 1929.gadā un tajā pašā gadā iestājās Aglonas ģimnāzijā, kuru pēc četriem gadiem arī sekmīgi absolvēja. 1934.gadā viņš nokārtoja iestājeksāmenus Latvijas Universitātē, kur studēja dabas zinātnes.
Liela nozīme izglītības iegūšanā bija Konstantīna vecākiem, kuri materiāli nodrošināja savu dēlu ar visu nepieciešamo.
Studiju procesā K.Počs apguva dažādus ķīmijas, fizikas, bioloģijas, botānikas un citus kursus, tai skaitā vairākus ar pedagoģiju saistītus mācību priekšmetus. Tuvojoties mācību beigām, Konstantīns aizvien vairāk pievērsās ģeoloģijai. Jāatzīmē, ka studijas uz kādu laiku K.Počs pārtrauca, kas saistījās ar obligātā dienesta pildīšanu Latvijas armijā. Pēc ģeoloģijas maģistra grāda iegūšanas 1940.gada septembrī viņš neilgu laiku strādāja Zemes bagātību pētīšanas institūtā Rīgā.
Karš, bēgļu nometne un došanās trimdā
Pēc Latvijas Republikas okupācijas 1940.gada jūnijā, kā arī nacistiskās Vācijas okupācijas 1941.gada jūlijā K. Počs turpināja savu pedagoga darbu. Tomēr viss mainījās 1944.gada pavasarī, kad neilgi pēc Rēzeknes pilsētas bombardēšanas K.Počs devās uz Rīgu, kur nacistiskās Vācijas varas iestādes viņu aizturēja un piespiedu kārtā mobilizēja 15.latviešu leģiona divīzijas artilērijas vienībā.
Ciešot lielus zaudējumus, K.Počs kopā ar citiem divīzijas karavīriem pakāpeniski atkāpās, līdz beidzot 1945.gada pavasarī nonāca Berlīnē. Šeit viņu ieskaitīja vienā no vienībām, kuru uzdevums bija aizstāvēt nacistiskās Vācijas galvaspilsētu, bet, saprazdams šo cīņu bezjēdzību, K. Počs nolēma dezertēt un doties uz Vācijas rietumiem. Bēgot viņš nonāca Lībekā, kur sagaidīja kara beigas.
Vēlāk, 1945.gada rudenī, K.Počs nonāca Hencenas bēgļu nometnē netālu no Hamelinas pilsētas Vācijas rietumos, kur viņš, neskatoties uz katastrofālo finansiālo stāvokli un citām grūtībām, vietējiem latviešu bēgļu bērniem organizēja ģimnāziju, vienlaikus strādājot par tās direktoru.
Jaunās mācību iestādes finansiālās problēmas risināja, organizējot filmu demonstrēšanu vairākās apkārtnes bēgļu nometnēs.
Tajā pašā gadā savas kvalifikācijas celšanas nolūkos K.Počs iestājas Getingenes Universitātē, kur turpināja studēt fiziku un strādāja pie savas doktora disertācijas, kuru diemžēl nepabeidza.
Lielbritānija, Kanāda, ASV
1947.gadā K.Počam radās iespēja emigrēt uz Lielbritāniju. Diemžēl iesākumā jaunajā mītnes zemē dzīves apstākļi nebija tie vieglākie, respektīvi, viņš veica dažāda rakstura uzkopšanas darbus (trauku mazgāšanu, sabiedrisko vietu tīrīšanu u.c.). Kā vienā no savām publikācijām rakstīja viņa draugs un novadnieks Jānis Klīdzējs, tad pats K. Počs, atceroties šo laika posmu, stāstījis:
- "Es nolēmu, angļu podus vairs nemazgāšu. Tik daudz es mācēju angļu valodā, un to es šiem pateicu. Par to mani ar visām paunām izsvieda no hosteļa”.
Vairākkārt meklējot sev jaunu dzīves vietu, viņš bija spiests naktis pavadīt zem klajas debess. Laika gaitā K.Počs iekārtojās darbā kādā Mančestras tekstilrūpniecības uzņēmumā, un viņa dzīves apstākļi pakāpeniski uzlabojās. Tomēr smagā darba un apkārtējās vides ietekmes dēļ (cilvēku attieksme) viņš šo darba vietu pameta, taču vienlaikus uzsāka intensīvu jauna darba meklēšanu. Šajā laika periodā Konstantīns apmeklēja dažādas iestādes, cenšoties atrast savām profesionālajām zināšanām atbilstošu darbu. 1949.gadā, neskatoties uz dažādām grūtībām (tostarp vietējo iestāžu vienaldzīgo attieksmi), viņš iekārtojās par fiziķi Nacionālās ogļu pārvaldes centrālajā laboratorijā Mančestrā un paralēli tam studēja mikroskopiju Šefīldas Universitātē. K.Počs aktīvi iesaistījās vietējo trimdas latviešu aktivitātēs, tostarp nodibināja Daugavas Vanagu nodaļu Mančestrā un vadīja vietējo latviešu katoļu kopu.
Vēlāk, 1956.gadā, viņš pārcēlās uz Kanādu, kur sākumā strādāja par ģeofiziķi urāna raktuvēs Ontario provincē.
Neskatoties uz dažādiem dzīves šķēršļiem, K.Počs iestājās Toronto Universitātē, pievēršoties atmosfēras fizikas un meteoroloģijas studijām,
un vienlaicīgi strādāja par zinātnisko līdzstrādnieku Ontario pētniecības fondā un meteorologu Kanādas valsts dienesta komitejā.
1958.gadā K.Počam radās izdevība ārpuskvotas kārtībā ieceļot ASV, kur iesākumā strādāja par inženieri Lovelas (Lowell) un Volthemas (Waltham) pilsētās Masačūsetsas štatā. Būdams pēc dabas ļoti mērķtiecīgs cilvēks, viņš Teksasas Universitātē El Paso turpināja papildināt savas zināšanas atmosfēras fizikas un meteoroloģijas sfērās. Kopš 1962.gada viņš strādāja ASV Gaisa spēku un Pasaules telpas pētniecības laboratorijā Bostonā, turpmākajos gados ieņemot fiziķa, konstruktora un dažādu projektu vadītāja amatu.
Izgudrojumi un zinātniskie sasniegumi
Attiecīgo tehniku izmantoja 1969.gada Mēness izpētes lidojuma veikšanai (Apollo 11 misijas ietvaros).
Tāpat viņš radījis vairākas citas instrumentācijas raķetes atmosfēras augšējo slāņu pētīšanai, ūdeņraža gāzes raķetes, mikroviļņu uztvērējus un citas.
1970.gadā K.Počs patentēja vienu no saviem izgudrojumiem – mikroviļņu antenas un staru reducēšanas aparātu. Starp K.Poča nozīmīgākajiem zinātniskajiem sasniegumiem jāizceļ līdzdalība militārās brīdinājuma un kontroles aparatūras AWACS (Airborne Warning and Control System) sistēmas veidošanā, kurai bija liela nozīme ASV karā ar Irāku (Persijas līča konflikts), novērojot karaspēka pārvietošanās intensitāti.
Iepriekš minētās sistēmas izveides kontekstā, respektīvi, savā pētījumā par lidaparātu "Sentry" K.Počs izteica sekojošu domu:
- “Mans pētījums jauno aparātu attīstībā nav saistīts ar to, kā labāk un ātrāk iznīcināt cilvēku, bet gan ar to, kā aizsargāt civiliedzīvotājus, karavīrus, zemi un rūpniecību kā kara, tā arī miera laikos.”
Jāatzīmē, ka vairāki no K.Poča izgudrojumu patentiem joprojām ir ASV Gaisa spēku īpašums, un tiek izmantoti dažādu turpmāko pētījumu izstrādē. Par saviem zinātniskajiem atklājumiem viņš saņēmis vairākus ASV Gaisa spēku ministrijas apbalvojumus.
Zinātnieka sasniegumi nepalika nepamanīti arīdzan no Latvijas Zinātņu akadēmija puses, kura neilgi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas K.Počam piešķīra Dr.h.c. Goda doktora grādu. Lai šo apbalvojumu pasniegtu, 1991.gada 29.novembrī Bostonā ieradās Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis profesors Jānis Stradiņš.
K.Počs lasījis lekcijas un uzstājies vairākās zinātniskajās konferencēs (Kanādā, ASV, Francijā u.c.), tostarp Latviešu tehnisko zinātņu kongresā Toronto, publicējis vairāk nekā 40 rakstus dažādos akadēmiskos izdevumos. Par K.Poča pētījumiem savulaik interesējās pazīstamais vācu tautības raķešu konstruktors Verners fon Brauns (1912–1977), kurš strādājis pie nacistiskās Vācijas un vēlāk arī ASV raķešu attīstības programmām.
Mūža nogalē Konstantīns Počs kopā ar savu sievu Ernu dzīvoja Keipkodā, Masačūsetsas štatā, netālu no Atlantijas okeāna, kur 1994.gada 3.maijā pēc ilgstošām veselības problēmām mira. Daudzi K.Poča laikabiedri un kolēģi vairākkārt izcēluši viņa veselīgo humorizjūtu, neatlaidību un dzīvesprieku, kas palīdzējuši pārvarēt neskaitāmās dzīves grūtības un sasniegt iespaidīgas zinātnes virsotnes.
