Digitalizē arhīvus – arī VDK kartotēku par represētajiem

Arhīvos ir tūkstošiem unikālu dokumentu, grāmatu un citu lietu, kas interesē ne vien senatnes pētniekus, bet arī sabiedrību. Taču nereti dokumenta oriģināls ir tik sliktā stāvoklī, ka var sairt, tāpēc tos neizsniedz. Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) gadā digitalizē ap miljonu lappušu, taču tas ir daudz par maz. Šobrīd tiek digitalizēta arī bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) kartotēka par represētajiem.

Gaismas stars pārslīd pāri kārtējai lapai. Jutīga foto acs nofiksē, un datorprogramma iegūtos datus pārvērš digitālā kopijā – augstas izšķirtspējas datnēs. Nacionālajam arhīvam ir astoņas iekārtas, ar ko senos dokumentus digitalizēt. Uz katras atkarībā no tā, cik dokuments labi saglabājies, dienā var izgatavot 500 līdz 1000 datņu.

"Šobrīd mēs digitalizējam, pirmkārt, valsts vēstures arhīva dokumentus, kas ir domāti Latvijas simtgadei. Tur ir Latvijas Republikas Saeimas dokumenti, vēstures arhīva lielformāta kartes, kas ir sliktā fiziskā stāvoklī, un lasītavā tās nebūtu pieejamas," stāsta LNA Dokumentu preventīvās saglabāšanas departamenta direktore Inga Šteingolde.

Kopijās pārdzimst senās baznīcu grāmatas, iedzīvotāju reģistri, dvēseļu revīziju un tautas skaitīšanu materiāli. Digitalizē arhīvu uzskaites sarakstus, kuros redzams, kādas lietas atrodas fondos.

"Pētnieki varētu mājās savā datorā skatīties šīs lietas un attiecīgi jau pasūtīt arī ar interneta palīdzību, kādas lietas viņiem vajadzīgas pētījumiem. Tātad ietaupītos laiks, kas vajadzīgs klientu apkalpošanā, jo pētniekam, atnākot uz arhīvu, viņam jau lieta būtu priekšā," klāsta LNA Latvijas Valsts arhīva direktors Artis Freimanis.

Tas, ka dokumenti ir digitalizēti, nebūt nenozīmē, ka tie būs publiski pieejami. Ja oriģinālam ir uzlikti ierobežojumi, tad tie attiecas arī uz kopiju. Daļu dokumentu aizsargā arī Personu datu aizsardzības likums. Tiek digitalizēta arī VDK kartotēka par represētajiem, izsūtītajiem un notiesātajiem. Ar Okupācijas zaudējumu aprēķināšanas komisijas finansiālu atbalstu veido datu bāzi.

VDK kartotēkā ir 120 000 kartīšu. Digitalizēta apmēram puse.

"Te ir labi redzama padomju prakse. Cilvēks ir 1942.gadā nošauts par aktīvu cīņu pret revolucionāru kustību. Bet vēlākos laikos šie nodarījumi tika slēpti. Un šeit ir otrs ieraksts, ka viņš ir miris 1945. gadā no sirds paralīzes, par ko ir paziņots viņa sievai," kādu kartīti rāda Freimanis.

LNA speciālisti gadā digitalizē apmēram miljonu lapu. Tomēr tā ir niecīga daļa no fondiem. Steidzami būtu jānofiksē vismaz 10 – 20 miljoni dokumentu, grāmatu un citu senu lietu. Lai to paveiktu, vajadzētu vismaz 10 gadus.

"Pagājušā gadsimta dokumenti ir tie, kas būtībā ir vairāk apdraudēti, jo tie ir uz nekvalitatīva papīra, nekvalitatīviem informācijas nesējiem," atzīst Šteingolde.

Nākamgad digitalizēs Latvijas Valsts vēstures arhīva pergamentu kolekciju. Tajā ir 2743 pergamentu ar gandrīz 4000 zīmogu.

Sevišķi vērtīgie un unikālie viduslaiku dokumenti jau ir digitalizēti. "Ar roku rakstīti dokumenti, ar dzelzs kaula tinti uz pergamenta. Ļoti kaligrāfiski, ar pievienotiem dārgmetāla zīmogiem un zīda auklās. Smalka materiālu izvēle," rāda LNA Dokumentu preventīvās saglabāšanas departamenta direktore.

Tie ir 13.gadsimta tirdzniecības un sadarbības līgumi un apstiprinājumi, kas slēgti starp vācu pilsētām, Gotlandi un senkrievu pilsētām – Novgorodu un Smoļensku.

Speciālisti atzīst – lai digitālo kopiju izgatavošana ritētu raitāk, nepieciešami tehniski uzlabojumi. Darba stacijām ir nolietojums, fotokamerām ir noteikts klikšķu skaits, cik tās var izdarīt. Un būtu jāatjauno arī programmatūra.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti