3 fakti, kas un kāpēc jāzina par vēlēšanām 1917.gadā jeb lielinieki pret «latviešu zemniekiem»

 

1917. gada 25. novembrī sākās Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanas. Tas bija viens no gada gaidītākajiem un svarīgākajiem notikumiem. Krievijas Satversmes sapulcei, kurai vajadzēja kļūt par pirmo leģitīmo un demokrātiski vēlēto tautas pārstāvniecības institūciju, bija jāatrisina visi galvenie jautājumi, kas nodarbināja tā laika sabiedrību – valsts uzbūve, ievērojot tautu pašnoteikšanās principu, agrārā reforma un miera jautājums.

Svarīgākie fakti

1. Pagaidām lielinieki vāji 

Satversmes sapulces sasaukšana bija viens no galvenajiem 1917. gada Februāra revolūcijas saukļiem. Krievijas Pagaidu valdības nosaukums arī norādīja uz to, ka tā ir tikai pārejas laika institūcija līdz Satversmes sapulces darbības sākumam.

Pagaidu valdība arī nekautrējās novelt visu atbildību no saviem pleciem, norādot, ka svarīgos miera, zemes un tautu autonomijas jautājumus var atrisināt tikai Satversmes sapulce.

Vienīgie, kas aģitēja pret Satversmes sapulci, bija lielinieki. Tādēļ pēc Oktobra apvērsuma daudziem bija bažas, vai lielinieki vispār atļaus vēlēšanas un sapulces sanākšanu. Tomēr lielinieku vara 1917. gada novembrī un decembrī vēl bija pārāk vāja, lai atklāti nostātos pret Satversmes sapulci, turklāt pastāvēja cerības, ka Ļeņins varētu uzvarēt vēlēšanās.

Satversmes sapulces vēlēšanu dalībnieka personas apliecības veidlapa. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

2. Latvija balso

Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanas notika arī Vācijas armijas neokupētajā Latvijas daļā (Vidzemē un Latgalē). Vidzemē vēlētājiem bija jāizvēlas no trim vēlēšanu sarakstiem: Latviešu zemnieku savienības, Latvijas Sociāldemokrātiju (lieliniekiem) un sociāldemokrātiem-maziniekiem. Mēreni noskaņotie sociāldemokrāti jeb mazinieki cerēja iekļaut savā sarakstā arī trimdā dzīvojošo Raini, tomēr laikus netika saņemta viņa piekrišana. Līdz ar to politisko spēku samērs palika tāds pats kā 1917. gada vasaras pašvaldību vēlēšanās – favorīti bija lielinieki un pārliecinoši otrie – zemnieki (līderi Jānis Goldmanis un Zigfrīds Anna Meierovics).  Tiesa gan, jāņem vērā, ka vēlēšanu gaisotne vairs nebūt nebija tik demokrātiska kā pirms dažiem mēnešiem.

Varu bija sagrābuši lielinieki, kuri nekautrējās ierobežot savu politisko konkurentu aģitāciju – aizliegt laikrakstus un plēst nost no stabiem un sētām konkurentu reklāmas plakātus.

3. Arī strēlnieki balso

Ziemeļu frontes piektais (lielinieku) vēlēšanu saraksts Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Arī armija piedalījās Satversmes sapulces vēlēšanās. Karaspēka daļas bija sadalītas vēlēšanu rajonos atbilstoši frontēm. Latviešu strēlnieki tādēļ varēja balsot tikai par “militārajiem” Ziemeļu frontes sarakstiem.

Karavīriem piedāvāja izvēlēties no septiņiem sarakstiem. Tomēr tikai vienā no tiem bija pārstāvēti latvieši – piektajā jeb lielinieku listē. Tajā līdzās Ļeņinam kandidēja latviešu lielinieki Pēteris Stučka, Ivars Smilga, Kārlis Pētersons un citi.

Līdz ar to strēlniekiem, kuri ar neuzticību raudzījās uz pārējo Krievijas armiju, nebija lielas izvēles, par ko balsot.

Latviešu zemnieku savienības laikraksts kā alternatīvu piedāvāja balsot par ukraiņu sarakstu, norādot uz ukraiņu nacionālajiem centieniem un abu tautu kopīgajām interesēm.

Kāpēc tas ir svarīgi: par varu cīnījās divi lieli spēki

Latviešu zemnieku savienības priekšvēlēšanu solījumi. Līdums, 1917. gada 7. (20.) novembris.
 Latviešu zemnieku savienība bija nosacīti lielākā pilsoniski (labēji un liberāli) orientētā latviešu partija. Tā bija dibināta 1917. gada 12. maijā Valkā un aizstāvēja zemnieku intereses.

Visās 1917. gadā notikušajās vēlēšanās tā guva ievērojamu atbalstu, paliekot otrajā vietā aiz Latvijas Sociāldemokrātijas (lieliniekiem).

Latviešu zemnieku savienības līderi 1917. gadā bija Jānis Goldmanis, Zigfrīds Anna Meierovics, Kārlis Ulmanis un Miķelis Valters.

Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās partija solīja cīnīties par autonomu Latviju federatīvas Krievijas sastāvā;

mieru bez aneksijām un kontribūcijām; zemes reformu, kas balstās uz privātīpašuma neaizskaramības principu; strādniekiem 8 stundu darba dienu.

Latvijas Sociāldemokrātija bija senākā latviešu politiskā partija (1904. gadā dibinātās Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas mantiniece).

Latvijas Sociāldemokrātijas priekšvēlēšanu reklāma. Brīvais Strēlnieks, 1917. gada 19. novembris

Pēc 1905. gada revolūcijas latviešu sociāldemokrāti iekļāvās Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā, kļūstot par tās autonomu vienību un pieņemot jauno nosaukumu – Latvijas Sociāldemokrātija.

Latviešu nacionāldemokrātiskās partijas programmas projekts. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

1913. gadā notikušajā Briseles kongresā lieliniekiem ar dažādu manipulāciju palīdzību izdevās pārņemt varu Centrālajā komitejā un uzspiest savu gribu visai partijai.

Partijas vairākums līdz pat 1918. gadam pakļāvās lielinieku diktātam, lai saglabātu vienotu politisku spēku. Tomēr jau 1917. gadā no Latvijas Sociāldemokrātijas atšķēlās vairākas “mazinieku” grupas.

Latvijas Sociāldemokrātijas līderi 1917. gadā bija Pēteris Stučka, Fricis Roziņš, Jūlijs Daniševskis.

Latvijā darbojās vēl vesela virkne citu politisko partiju: sociālrevolucionāri (eseri), sociāldemokrāti mazinieki, Latviešu nacionāldemokrātu partija, Latvijas neatkarības partija u.c. Tomēr tās visas bija nelielas partijas, kuras nevarēja konkurēt ar abām augstākminētajām masu partijām.

2 komentāri
EDGE_I
Vēsturnieks Jānis Tomaševskis:"Jāsaka, ka tie nebija tikai strēlnieki, bet arī liela sabiedrības daļa, par ko var pārliecināties Vidzemes Zemes padomes vēlēšanās. Tās bija demokrātiskas vēlēšanas, kurās vairāk nekā 70% nobalsoja par lieliniekiem. Pilsonisko partiju mēģinājumi teikt, ka Krievija jāpārveido pakāpeniski reformu ceļā, tolaik neguva lielu atsaucību. Zemnieku savienība no 40 Vidzemes Zemes padomes balsīm ieguva 15 vietu, lielinieki – 24. Tātad vairākums bija lielinieku pusē. " (Diena, 18.11.2017.)
Ģirts Zīle
Tu tikai aizmirsti, ka Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās vairākumu neieguva boļševiki un viņu sabiedrotie, lai arī tās bija tai laikā visdemokrātiskākās vēlēšanas pasaulē. Krievija neizmantoja iespēju kļūt par demokrātisku un attīstītu valsti, tā vietā ļaujot varu sagrābt asinskāriem mežoņiem, kuriem tauta maz interesēja, un nākamajam "Tautu tēvam" cilvēki bija tikai apgrūtinājums ceļā uz vispasaules varu. Boļševiku diktatūras izveidošanās bija viena krievu tautas lielākajām traģēdijām, kuru daļa no tās neapzinās vēl šobaltdien.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti