Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Hallarts bija augsta līmeņa ģenerālis un liels eksperts fortifikācijas jautājumos. 1716. gadā ģimene devās uz Drēzdeni, kur viņi iepazinās ar piētisma idejām un izveidoja salonu – Bībeles grupu, kurā iesaistījās arī vēlākais Brāļu draudzes atjaunotājs grāfs Nikolajs Ludvigs fon Cincendorfs.
Atgriežoties Latvijā, 1725. gadā fon Hallarte kļuva par Valmiermuižas, Mūrmuižas, Burtnieku un Zvārtas muižu galveno rentnieci. Tad mūžībā devās viņas vīrs, un visa lielā vīra pensija tika atraitnei.
Hallarte nolēma aicināt hernhūtes brāļus, lai latviešus tuvinātu personiskām attiecībām ar Dievu. Pamazām mainījās cilvēku sirdis, un 1739. gadā Vasarsvētkos notika liela atmoda, – tā ir viena no lielākajām pasaules vēsturē un skāra veselas piecas paaudzes.
Tas izmainīja latviešu tautas likteni, jo parādījās citi ideāli un citi mērķi.
Pilnīgi mainījās cilvēku mērķi un ideāli: krogi kļuva tukši, nozagtās lietas tika atnestas uz muižu atpakaļ, atmoda skāra plašu sabiedrību, tai skaitā arī bērnus un jauniešus. Šī atmoda iesākās Valmierā, Hallarte deva naudu, lai uzbūvētu garīgo centru – Jēra kalnu ar 1000 vietām. 1738. gadā tika atklāts arī pirmais garīgais seminārs, un no šī semināra nāca arī pirmie skolotāji.
Hallarte no sirds mīlēja mūsu tautu. Viņa sponsorēja grāmatu izdošanu, tai skaitā Brāļu draudzes dziesmu grāmatas izdošanu. 1742. gadā tika dibinātas pirmās Brāļu draudzes. Diemžēl jau 1743. gada aprīlī Brāļu draudze Krievijas impērijā tika aizliegta. Jēra kalns tika slēgts, Dziesmu grāmatas atņemtas. Tādējādi šī Brāļu draudzes kustība aizgāja pagrīdē, bet garīgās atmodas ceļš tik un tā bija aizsācies. Hallarte aizgāja mūžībā 66 gadu vecumā. Savu sirdi viņa bija veltījusi latviešu garīgajai atmodai.
