Celtnieks Artūrs Bikovskis, kura krūtīs nu pukst jauna sirds, “Latvijas televīzijai” atklāj, ka arī pats par orgānu ziedošanu nebija aizdomājies līdz viņa dzīvība kļuva atkarīga no sveša cilvēka pateikta “jā” vai “nē”.
Aiz palātas loga celtnieki būvē Stradiņu jauno korpusu. Gultā gulošais Artūrs Bikovskis arī ir celtnieks. Un vēl viņš ir 18.cilvēks Latvijā, kuram veikta sirds pārstādīšana.
"Esmu celtnieks! Bet es taisīju ļoti ekskluzīvas lietas, piemēram, kamīnus. Mājas cēlu, visu no akmens. Reiz uztaisīju kamīnu ar akmens pulksteni. Un tas strādāja!" lepojas celtnieks Artūrs Bikovskis.
Tikmēr Artūra paša sirds sāka stāties. Stāvoklis kļuva tik nopietns, ka pirms diviem gadiem sarežģītā operācijā viņam daļu sirds aizstāja ar sarežģītu mehānismu, kas darīja sirds darbu. Un tad sākās ilgais donora gaidīšanas laiks. Šī gada laikā bija vairāki iespējamie donori.
Taču visu tuvinieki atteica.
"Es par to esmu domājis. Sen, atpakaļ. Bet es nekad nedomāju, ka tas skars mani. Mani pašu. Un, kad tas skāra, tad sapratu. Zinu, ka daudzi tuvinieki nepiekrīt pārstādīšanai... bet... tādam slimam, mirstošam jau vairs nepalīdzēsi. Bet atļaujot pārstādīt orgānus, tie radinieki var glābt citu dzīvību. Turpinājums būtu, vismaz kāda cerība! Ka tavs tētis, vai dēls, vai, pieņemsim, mamma, turpina dzīvot!" uzskata sirds transplantācijas pacients Artūrs Bikovskis.
Ārsti joko, ka arī ar sirdīm darbojas slavenais medicīnas pāru likums.
Proti, ja kaut kas notiek, tad noteikti dubultā. Šogad, kad beidzot valsts sirds pārstādīšanu iekļāvusi apmaksāto pakalpojumu sarakstā, sirds pārstādīšanas nenotika līdz pat novembrim. Bet tad pēkšņi 48 stundu laikā – divas.
Artūra sirdi pārstādīja 14.novembra naktī, jo tas ir otrs likums – transplantācijas parasti notiek pēc saulrieta.
"Tikai pāris gadījumi mums dienas laikā, jo tas prasa diennakti, visa koordinācija. Primāri jau parasta pārstādīšana prasa trīs, četras stundas, bet sagatavošanās ir ilga," sacīja sirds ķirurgs Ints Putniņš.
Sirds gaidītāju sarakstā ir desmit cilvēki. Puse no viņiem ir ar ieoperētām mehāniskām palīgierīcēm, lai spētu sagaidīt donoru. Ir, kas nesagaida. Viņu vietā nāk citi. Vissmagākais ir tieši donoru trūkums.
"Nē, pati operācija nav sarežģīta, sarežģīts ir tieši pats menedžments, donoru trūkums," stāsta ķirurgs Ints Putniņš.
Artūrs zina, ka smago celtnieka darbu vairs nevarēs darīt. Toties visu citu, ko slimā sirds liedza, gan!
"Daudz ko gribu! Varēšu atkal vienkārši uz mežu sēnēs aiziet! Ļoti mīlu mežu! Ogas, sēnes!" sapņo Artūrs.
Līdz nākamajai sēņu sezonai vēl jāpagaida. Vispirms būs Ziemassvētki. Ar ģimeni, nevis slimnīcas palātā. Arī tas jau nozīmē ļoti daudz.
