"Daudzās ģimenēs ir pieņemts, ka jautājumi par ķermeni netiek skaļi apspriesti. Dažkārt vecāki gaida, lai bērns paaugas, sasniedz pusaudža vecumu. Tomēr jāsaprot, ka tādējādi mēs paši pakļaujam bērnu riskam – mēs nepalīdzam viņam atšķirt labu uzmanību no ļaunprātīgas izmantošanas," norāda centrā.
"Dardedze" norāda, ka runāt par drošības jautājumiem un bērnam atbilstošā, saprotamā valodā iemācīt atpazīt bīstamas situācijas un kā tajās rīkoties, nekad nav par vēlu. Šāda saruna ļauj atklāt arī jau notikušu vardarbību.
Pēc "Dardedzes" speciālistu sacītā, vecākiem ir jāiemāca bērnam "biksīšu likums" – tas nozīmē, ka neviens nedrīkst bērnam pieskarties ķermeņa vietās, ko parasti sedz apakšbiksītes, un arī bērnam pašam nevajadzētu šajās vietās pieskarties citiem.
"Bērna ķermenis pieder vienīgi viņam. Vecāki var paskaidrot, ka daži pieaugušie – aprūpētāji, vecāki vai ārsti – var pieskarties bērnam, bet viņam ir jāsaka "nē", ja tas viņam liek justies slikti vai neērti. Svarīgi to iemācīt arī maziem bērniem, jo diemžēl jebkura vecuma bērnu var ļaunprātīgi izmantot," norāda centrā.
Tāpat bērnam ir jāiemāca atšķirt labus pieskārienus no sliktiem, jo bērni ne vienmēr prot atšķirt pieļaujamus pieskārienus no nepiedienīgiem. Vēl bērnam jāiemāca pateikt "nē!".
"Iemāciet bērnam nekavējoties stingri teikt "nē", ja kāds vēlas pārkāpt "biksīšu likumu". Tā kā varmākas parasti izvēlas par upuri pakļāvīgus bērnus, kategorisks "nē" un sauciens pēc palīdzības var bērnu glābt," norāda centrā.
Tāpat bērnam jāiemāca atšķirt labus un sliktus noslēpumus. "Noslēpums, kas bērnu satrauc, liek justies neērti, biedē vai skumdina, nav labs, tāpēc to nevajadzētu glabāt - tas ir ātri jāizstāsta uzticamam pieaugušajam. Savukārt noslēpums, kas rada prieku, ir labs noslēpums – kā, piemēram, pārsteiguma ballīte vai dāvaniņa mammai. Bērnam ir jāzina, ka viņš drīkst vecākiem stāstīt visu, kas ar viņu noticis – vecāki bērnu atbalstīs un nenosodīs," norāda Dardedzes" speciālisti.
Vēl vecākiem ir jāiemāca bērnam vērsties pēc palīdzības. Bērnam ir jāzina: ja kāds cilvēks mēģinājis bērnam pieskarties biksīšu zonā vai kā citādi radījis nepatīkamas sajūtas, tas noteikti jāizstāsta pieaugušajam, kam viņš uzticas.
Bērni, kurus izmanto, jūtas nokaunējušies, vainīgi un nobijušies, taču svarīgi iedrošināt bērnu stāstīt par notikušo pietiekami uzstājīgi, lai pieaugušie viņā ieklausītos un uztvertu nopietni, norāda "Dardedzes" speciālisti.
Viņi uzsver, ka pats svarīgākais ģimenē ir atvērta un draudzīga komunikācija ar bērnu, veidojot no draudiem brīvu gaisotni. Ja seksuāla izmantošana notiek ģimenē un tiek slēpta, tad bērnu var glābt citi līdzcilvēki.
"Ja radušās aizdomas par bērna seksuālu izmantošanu, svarīgi neradīt bērnā vainas apziņu par notikušo un sazināties ar psihologu, ārstu, sociālo darbinieku vai policiju," norāda centrā.
Jau ziņots, ka Valsts policija apstiprinājusi Latvijas Televīzijas rīcībā esošo informāciju, ka kāds tēvs savu mazgadīgo meitu izmantojis bērnu pornogrāfijas veidošanā un izplatīšanā, pats šajā procesā gūstot seksuālu apmierinājumu.
"Neviens no radiniekiem nav zinājis par šīm darbībām, māte arī neko nebija zinājusi un pat nenojauta," iepriekš stāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Pedofilijas apkarošanas nodaļas priekšniece Irina Dzeva.
