Lai gan nereti kādi uztura bagātinātāji tiek reklamēti kā efektīvs līdzeklis svara mazināšanai, Meija smaida: “Ja jau tas viss būtu tik vienkārši – nopērkot vienu tableti, pulveri vai citu līdzekli, tad visi būtu tievi un šī problēma pasaulē atrisinātos. Bet tā gluži nav.”
“Problēma, ka cilvēki negrib kustināt ne pelēkās šūniņas, ne savu miesu. Bet visi gaida vieglos risinājumus,” saka dietoloģe.
Jāņem vērā, ka pastāv atšķirība starp medikamentiem un uztura bagātinātajiem. Medikamentus stingri pārbauda pirms reģistrēšanas, arī norāda blakus efektus. Savukārt, lai gan norādīts sastāvs, uztura bagātinātājos iekļautās vielas bieži nepārbauda, pievērš uzmanību Meija.
“Šīs vielas var tur nebūt vispār, var būt daudz augstākā koncentrācijā, un var būt pievienoti citi ķīmiski aktīvi savienojumi, proti, medikamenti. Tā tas ir daudziem līdzekļiem, kas sola ātru notievēšanu – pievienots medikaments, ko agrāk lietoja svara mazināšanai, bet pašlaik Eiropā ir aizliegts,” atklāj dietoloģe.
Tādējādi, lietojot šādus līdzekļus, pastāv aknu bojājumu risks, bijuši arī vīriešu neauglības gadījumi. Arī dabas vielām ir blakus efekti, tāpēc par jebkuru uztura bagātinātāju būtu jākonsultējas ar ārstu.
Taču tikt pie vienkāršām atbildēm par to, vai konkrētais uztura bagātinātājs nav kaitīgs, nav iespējams. Lai gan šos līdzekļus reģistrē Pārtikas un veterinārais dienests, no tiem pārbauda ļoti nelielu skaitu.
Uzticami informācijas avoti, kuros meklēt informāciju par veselības jautājumiem:
Pasaules Veselības organizācija - www.who.int
Latvijas Veselības ministrija – www.vm.gov.lv
Slimību profilakses un kontroles centrs - www.spkc.gov.lv
Valsts zāļu aģentūra - www.zva.gov.lv
Citi avoti:
Informed Health – www.informedhealth.org
WebMD – www.webmd.com
Mayo Clinic – www.mayoclinic.org vai www.mayoclinic.org/patient-visitor-guide
National Institut of Health – www.nih.gov/health-information
Health Central – www.healthcentral.com
MedlinePlus - www.medlineplus.gov
Mazliet sarežģītāki, bet arī domāti pacientiem:
TRIP – www.tripdatabase.com , sadaļā „Patient information leaflets” atrast arī citus ticamus resursus;
Evidently Cochrane – www.evidentlycochrane.net
Bandolier – www.bandolier.org.uk
Rīgas Stradiņa Universitāte abonē datu bāzi Clinical Key – www.clinicalkey.com, tajā pieejama arī sadaļa speciāli veidota pacientiem – Patient Education
“Nevaru iedomāties nevienu problēmu, kas būtu uzreiz atrisināma.
Vienalga, vai runājam par svaru, kaulu veselību, smadzeņu darbību, locītavām.”
Ar nelielu laika ieguldījumu jebkuru informāciju par medikamentiem iespējams pārbaudīt: “Vai publikācijas [par izvēlēto līdzekli] tiešām ir? Ar ko tas ir veikts – vai tas ir pētījums mēģenē, vai pētījums ar dzīvniekiem vai cilvēkiem? Vai tas ir viens pētījums ar pieciem cilvēkiem vai tie jau ir daudzi atkārtoti pētījumi, kas tiešām apstiprina kādu konkrētu efektu?”
Meklējot informāciju internetā, jāskatās, kas ir izveidojis konkrēto mājaslapu, piemēram, vai tās ir valsts institūcijas vai profesionāļa organizācija.
Savukārt vēršoties pie profesionāļiem pēc padoma, ir jāizvērtē, vai viņam var uzticēties, proti, ir attiecīgais izglītības dokuments un sertifikāts.
“Ar nožēlu jāsaka, ka ne vienmēr arī profesionāļi sniedz pilnīgi korektu informāciju un bieži pacientiem rodas šaubas par šīs informācijas pareizību. Ja profesionālis uzreiz savā kabinetā kā risinājumu piedāvā kādu kārbiņu ar attiecīgo līdzekli un pats nodarbojas ar tirdzniecību, tam varētu būt tendencioza pieskaņa,” saka dietoloģe, piebilstot – var vaicāt pēc padoma arī citam ārstam vai profesionālā asociācijā.