Bērnu slimnīcā atklāj pirmo Autisma kabinetu bērniem

Ceturtdien, 2. novembrī, Bērnu slimnīcas novietnē “Gaiļezers” atklās Latvijā pirmo Autisma kabinetu bērniem, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pastāstīja Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Viņa norādīja, ka bērniem, kam ir autisma pazīmes, Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas saņemt profesionālu un valsts apmaksātu pakalpojumu. Kabinets tapis kopā ar interneta platformu, lai sniegtu atbalstu vecākiem, kuru bērniem ir diagnosticēti šie traucējumi vai par tādiem radušās aizdomas.

Dambiņa paskaidroja, ka kabinetā vecāki varēs apgūt elementāras saskarsmes prasmes ar savu bērnu. Tādējādi vecāki varēs labāk saprast savu bērnu. Kopumā kabinetā bērns un vecāki varēs saņemt medicīnisku, konsultatīvu un psiholoģisku atbalstu.

Liene Dambiņa: Par Autisma kabinetu bērniemLaura Dzērve
    Viņa atzina, ka kabinets neatrisinās visas vecāku problēmas, tomēr šobrīd šis ir vislabākais, ko var darīt, ņemot vērā esošos finanšu un cilvēku resursus.

    Kabinetā konsultācijas varēs saņemt bez maksas. Pašlaik pakalpojumi bērniem ar autisma traucējumiem ir  dārgi, un šis kabinets ir atbalsta punkts bērniem un viņu vecākiem, lai varētu saņemt pamatinformāciju, saņemt atbildes uz jautājumiem, kas  uztrauc, vai tas būtu gadījumā, ja bērnam nav diagnozes, bet vecākam ir aizdomas, ka bērnam varētu būt autiskie traucējumu, vai arī bērnam jau ir noteikta diagnoze, taču vecākiem ir palikuši neatbildēti jautājumi.

    Tāpat ir izveidota interneta platforma "autismsberniem.lv", kur varēs iegūt informāciju par autiskā spektra traucējumiem, terapijas metodēm un citiem bērnu vecākiem un speciālistiem būtiskiem jautājumiem.

    Projekts tapis par ziedotāju līdzekļiem.

    Kopumā Latvijā oficiāli ir 303 bērni, kam konstatēts autisms. Tomēr, visticamāk, šāds bērnu skaits ir lielāks, jo daļa ģimeņu maksas diagnostiku nevar atļauties.

    Viens no simt bērniem piedzimst ar autismu vai autiskā spektra traucējumiem. Tā ir ģenētiska saslimšana, pret ko nav zāļu. Tomēr tā nav nolemtība, jo bērns var būt ģēnijs kādā jomā, kur citi ir ar vidējiem rādītājiem.

    Latvijas problēma ir gan tā, ka šādus bērnus ģimenes ārsti neatpazīst, gan tas, ka par valsts līdzekļiem iespējams palīdzēt minimāli. Viss paliek vecāku ziņā.

    Mediķi cer, ka arī šādi pasākumi palīdz aktualizēt psihosociālās rehabilitācijas svarīgumu. Bet varbūt dažiem vecākiem palīdzēs saprast, kas patiesībā noticis ar bērnu.

    Klīniskā psiholoģe Marija Legzdiņa-Docenko skaidroja, ka  pazīmes var būt atšķirīgas, “dažiem bērniem intelekts ir augstāks nekā tipiskiem bērniem, citiem var būt lielas grūtības, nerunā bērns un sociālās prasmes ir vājas, bet pie darba var attīstīt un palīdzēt bērnam, ir bērni, kuri iet skolā un augstskolā”.

    Mišas mamma Karīna Galovkina  stāstīja, ka šādi bērni jāmīl ļoti stipri, viņi jūt, ja neesat patiess.  Viņam grūti sadarboties, grūti saprasties ar cilvēkiem.  Miša vēlu sāka runāt, bet tomēr sāka, kad uzsāka terapiju, par ko mammai ir liels prieks.

    “Uzvedības traucējumi ir, pie tā vajag piestrādāt,” sacīja Karīna.

    Līdzīgi klājās Andreja tētim. Tikai viņa puika nerunā vispār, bet saprot emocijas – “ja tu viņu saproti, pasaki “es tevi saprotu”, tad viņš uzplaukst, tad viņš klausa”.

    Bet tieši uzvedības dēļ Andrejam gribēja atteikt skološanos speciālajā skolā.

    “Skolā negāja vienkārši. Skolotāja gan teica, ka, neskatoties uz to, ka viņš krīt uz grīdas, viņš spēs! Un viņš jau iet 7 klasē!” sacīja Andreja tētis Vitālijs Peipiņš.

    Tieši tāpat kā viņu bērns šajā pasaulē sajūtas viņu vecāki, kad saskaras ar valsts iespējām palīdzēt. Autistam nevajag zāles. Viņam vajag psiho sociālo rehabilitāciju, kam valsts atvēl pārāk maz naudas. ABU terapija, kas palīdz vislabāk, ir tikai par maksu. Mišas mammai desmit nodarbības apmaksāja sociālais dienests.

    “Tur viss beidzās, bet nodarboties vajag visu laiku, katru dienu!” uzsvēra Karīna.

    Vēl pērn rindā uz valsts rehabilitāciju bija jāgaida gads. Tad Bērnu slimnīcā pieņēma skaudru lēmumu palīdzēt tikai tiem, kam vēl nav astoņi gadi.

    “Visu laiku ir balansēšana ar ierobežotiem resursiem. Kas ir sāpīgi,” atzina slimnīcas ārsts Ņikita Bezborodovs.

    Saistītie raksti
    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Veselība
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti