Alūksnes ezerā atļauta vienīgi zušu rūpnieciskā zveja uz Alūksnes upes iztekas, bet arī tā nav nodota privātajās rokās, bet ir pašvaldības pārziņā. Nezinātājs nezin, ko uz upes iztekas sevī slēpj aiz sētas un vairākām atslēgām esošais namiņš, kur ir ko sargāt, jo tajā notiek zušu zveja.
"Jo ātrāk ledus nokūst, jo ātrāk var uzsākt zušu sezonu, reāli tie ir līdz diviem mēnešiem," saka pašvaldības aģentūras "Alja" direktors Māris Lietuvietis.
Zuši, dodoties meklēt migrācijas ceļus uz Sargasu jūru, nokļūst zušu tacī. Šopavasar tomēr lomi neiepriecinot, iemesls ir gan laika apstākļi, gan ezera ūdens līmenis.
Cik mums ir ūdens, tik mēs varam atļauties zvejot. No tā, ka pašvaldība vienīgā izmanto zvejas tiesības, mēs neko nezaudējam - ko nenozvejojam šogad, to nozvejosim nākošgad vai aiznākošgad," stāsta Māris Lietuvietis.
Tālāk zuši tiek pārdoti izsolē. Tam, ka zušu zveja nav atdota privātās rokās, pamatojums ir rūpes par ezeru, jo ar zušiem nopelnītais zivju mazuļu veidā atgriežas atkal ezerā.
Mums bija īstenota zandarta programma un izskatās, ka zandarts veiksmīgi iedzīvojas. Šogad mēs laidīsim līdakas un sīgas. Sīgas mums ir tāds jauns skatījums, vēsturiski viņas ezerā ir bijušas un mēs mēģināsim šo populāciju atkal stiprināt. Latvijā nav to vietu tik daudz, kur makšķernieks varētu ķert sīgas," norāda biedrības "C.Albula" valdes priekšsēdētājs Jānis Skulte.
Šobrīd alūksnieši vērtē, ka ir attaisnojies rūpnieciskās zvejas aizliegums - ezers ir kļuvis pievilcīgāks makšķerniekiem.
"Zivju izmērs ir audzis, jo ir krasi samazinājušies tīkli ezerā. Tas arī makšķerniekiem ir interesantāk. Man tas ir hobijs, nemāku tā gulēt, kā citi te sēž, sauļojas. Tagad dārzi izravēti, nāku atpūsties," saka makšķerniece Anna.
Arī par makšķerēšanas licencēm iegūtā nauda papildina zivju krājumus. Runājot par Alūksnes ezera zušiem, veiksmīgs makšķernieks var paturēt pat piecus, ja vien tos ir pratis dabūt uz āķa.