Veselības ministrija un Onkoloģijas centra speciālisti 24.martā tikās ar Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisiju, lai apspriestu statistikas datus par situāciju onkoloģijas jomā. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) galvenā onkoloģe Dace Baltiņa Latvijas Radio pavēstīja, ka 2013.gadā krūts vēža skrīningu apmeklēja 68 000 sieviešu. Gadu iepriekš to veikušas 19 000 sievietes, kas nozīmē, ka situācija uzlabojas.
2015.gads pasludināts par vēža modrības gadu, lai pievērstu pastiprinātu uzmanību slimības atklāšanai tās agrīnajā stadijā.
Profesore Dace Baltiņa norādīja, ka šobrīd notiek uztveres maiņa un vēzis vairs netiek uzskatīts par akūtu, bet gan pamatā par hronisku slimību. Trešdaļa audzēju ir izārstējami, ja ir agrīni atklāti un ir pieejami resursi ārstēšanai.
Zināms, ka pērn mazāk nekā trešā daļa jeb 27,8% sieviešu apmeklējušas vēža noteikšanas pārbaudes pēc individuāla uzaicinājuma veikt skrīningu par valsts līdzekļiem.
RAKUS galvenā onkoloģe Dace Baltiņa ir pretiniece šokējošiem video un negatīvām kampaņām, taču piekrīt, ka nepieciešams iedzīvotājus informēt, ka vēzis vairumā gadījumu ir ārstējams. Informācijai jābūt kā pamudinājumam rūpēties par savu veselību, Latvijas Radio pavēstīja Baltiņa. Pagaidām vēža skrīnings nozīmē divas vizītes - izmeklējumu un rezultātu saņemšanu. Tas ir tikai normāli, ka sievietes pārbauda vēža skrīningu, uzskata raidījuma "Pēcpusdiena" klausītājs. Tikmēr ārste atzīst, ka skrīnings ir tikai aisberga redzamā daļa, jo onkoloģijā ir arī citas samilzušas problēmas, kuras risināt.
"Informācijas apritei ir noteicoša nozīme, lai dotos uz pārbaudēm un būtu motivācija kaut ko darīt veselības labā," Latvijas Radio pavēstīja organizācijas "Dzīvības koks" pārstāve Juta Šteinerte, kur pievienojās Baltiņas viedoklim un uzsvēra, ka ļaundabīgos audzējus, kas agrīni atklāti, var izārstēt un turpināt tālāk dzīvot pilnvērtīgi.
Viņa piekrita, ka jāturpina strādāt, lai palielinātu pacientu skaitu, kas izmanto bezmaksas pārbaužu iespējas. Būtiska loma šajā ziņā ir ģimenes ārstam, lai palielinātu pārbaužu īpatsvaru. Šobrīd tas ir tikai uzaicinājums vēstules formātā, ko izmantojušas ceturtdaļa sieviešu. Ģimenes ārsta māsiņa var apzvanīt pacientus, taču nākotnē jādomā jauni formāti, kā personiskāk uzrunāt cilvēkus, lai veiktu profilaksi. Iespējams, ka nepieciešams pāriet uz mūsdienīgāku saziņu, piemēram, epastu saraksti un analīžu nosūtīšanu telefona īsziņas veidā, tādējādi atvieglojot dažādu resursu izmantošanu.
Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Pauls Princis Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" atzina, ka ģimenes ārsti finansiāli tiek ietekmēti un ieinteresēti, lai sievietes veiktu pārbaudes.
Viņš zināja stāstīt, ka kolēģis Liepājā ved pilnīgi visas savas pacientes pie ginekologa ar personisko automašīnu.
Iedzīvotājiem vajadzētu vairāk izskaidrot nepieciešamību veikt pārbaudes kampaņas veidā, jo daļa sieviešu nosūtītās vēstules nav saņēmušas, sacīja Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Princis.
"Daudzi negrib zināt, ka viņiem ir vēzis. Savukārt citiem ir tādas bailes, ka viņi skrien pie ārstiem un vēlas maksāt naudu, pat negaidot skrīninga rezultātus," Latvijas Radio situāciju skaidroja Saeimas deputāts Hosams Abu Meri ("Vienotība"). Arī viņš pievienojās viedoklim, ka jātaisa nopietna informatīva kampaņa, lai visi zina, kas ir vēzis. Saeimas apakškomisijas pārstāvis arī atzina, ka ģimenes ārsta māsiņa viena nevar apzināt visus pacientus, jo ir jāveic arī citi darba pienākumi. Tas nozīmē, ka ir jādomā kādi jauni risinājumi.
Latvijā pašlaik darbojas trīs skrīninga programmas: krūts vēža skrīningu valsts apmaksā vienu reizi divos gados sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem un dzemdes kakla skrīninga programma sievietēm vecumā no 25 līdz 69 gadu vecumam, izmeklējumu apmaksā vienu reizi trīs gados. Šīm grupām tiek izsūtītas oficiālas uzaicinājuma vēstules. Savukārt trešā programma ir zarnu vēža profilaktiskā pārbaude, ko valsts apmaksā sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Zarnu vēža profilaksei uzaicinājuma vēstule netiek izsūtīta, lai to veiktu, jāvēršas pie ģimenes ārsta.
"Izskan, ka Latvijā vēzis kļūst jaunāks, bet, ja bezkaislīgi paskatāmies uz skaitļiem, 90% ir vecāki par 50 gadiem. Protams, tie ir darbspējīgi cilvēki," pavēstīja onkoloģe Baltiņa. Vēža slimnieku skaits korelē ar to, ka palielinās gados vecāku cilvēku skaits valstī, uzlabojas diagnostika un būtiski uzlabojas vēža slimnieku reģistrēšana.
2013.gadā puse no reģistrētajiem ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā bija ādas audzēji, ieskaitot melanomu - noteikti 1700 jauni gadījumi, krūts vēzis - 1133 jauni gadījumi, plaušu vēzis - 1118, zarnu vēzis – 1116, prostatas vēzis – 958.
Absolūtie skaitļi liecina, ka 2013.gadā reģistrēti 11 567 jauni onkoloģiskie saslimšanas gadījumi. No tiem vīriešiem visbiežāk atklāts prostatas vēzis, plaušu vēzis un zarnu vēzis, savukārt sievietēm - krūts vēzis, zarnu vēzis un dzemdes kakla vēzis.
