ĪSUMĀ:
Jau labu laiku veikalu plauktos līdzās ierastajai maltajai, šķīstošajai un pupiņu kafijai "iekārtojušās" arī kafijas kapsulas. Izmantojot šo produktu, mājas apstākļos var pagatavot labas kafejnīcas cienīgu dzērienu.
Īsa kafijas kapsulu vēsture
Ideja par kafijas kapsulām radās jau 1975. gadā, kad, itāļu espresso bāru iedvesmots, Šveices starptautiskās kompānijas "Nestlé" inženieris Ēriks Favrē nolēma radīt jaunu produktu. Nākamo desmit gadu laikā Favrē izstrādāja vienkāršu kafijas pagatavošanas ierīci, kas imitēja espresso automātu – tā ar spēcīgu gaisa spiedienu caur maltu kafiju izspieda ūdeni un radīja dzērienu ar izteiktu crema jeb vieglu kafijas putu slāni. 1986. gadā "Nestlé" šo ideju patentēja.
Sākotnēji kapsulu iekārtas tika piedāvātas birojiem, bet interese par produktu nebija liela. Tad pie ierīces popularizēšanas ķērās Žans Pols Geilārs. Viņš pārdošanas stratēģiju nolēma mainīt – kafijas aparāti nu bija luksusa prece mājsaimniecībām, un par tās reklāmas seju kļuva aktieris Džordžs Klūnijs.
Gadu gaitā šim produktam bijuši vairāki konkurenti, taču izdzīvojis vien retais. Der uzsvērt, ka galvenais peļņas avots gan "Nestlé", gan arī uzņēmuma sāncenšiem ir nevis kafijas iekārtas, bet kapsulas. Tādēļ nav īpašs pārsteigums, ka Šveices uzņēmums ir darījis visu iespējamo, lai viņu kafijas aparātos varētu izmantot tikai viņu ražotās preces.
Piemēram, jaunākās paaudzes kafijas kapsulu automātos ir pat īpaša ierīce, kas nolasa uz dzēriena kapsulām iestrādāto svītru kodu.
Kas kapsulās ir iekšā?
Katrā kafijas kapsulā ir aptuveni pieci grami ļoti smalki samaltas kafijas, kamēr piena kapsulās – piena pulveris. Lai arī dažas kapsulas iepakojumā var pavadīt pat pāris gadus, dzēriena kvalitāti tas neietekmējot: "Kafijas svaiguma lielākais ienaidnieks ir temperatūra, gaiss un mehāniska kustība – it īpaši maltai kafijai," stāstīja uztura zinātniece Ilze Laukalēja. "Nopresētā slēgtā vidē mēs būtiski palēninām ne tikai svarīgo aromātu izgarošanu, bet arī skābekļa un mitruma nokļūšanu kafijā. Pagatavošanas brīdī tiek pārdurts kapsulas apvalks un uzreiz nodrošināta ekstrakcija, kas dzērienu ļauj pagatavot bez kafijas kvalitātes zudumiem."
Eksperte arī piebilda, ka, nepareizi uzglabāta, pirms mēneša grauzdēta kafija kvalitātes ziņā būšot krietni "vecāka" nekā kafija kapsulā.
Laika gaitā kapsulu iekārtu darbības principi nav īpaši mainījušies, tie joprojām ir līdzīgi espresso aparātam. Tiesa, jāņem vērā, ka baristas [kafijas pagatavošanas speciālisti – red.] no aptuveni 17 vai 18 gramiem kafijas pagatavo 36 gramus espresso, kamēr kapsulās ir tikai 5–7 grami kafijas, no kuriem patērētājs bieži vien iemanās pagatavot veselu krūzi (aptuveni 230 ml) dzēriena. Līdz ar to var secināt, ka iekārtā pagatavotais dzēriens varētu būt "ūdeņaināks" nekā kafejnīcā pasniegtais.
Vai kapsulas ir kaitīgas veselībai?
Kafijas kapsulas apvalks var būt veidots no dažāda materiāla. Visbiežāk tā ir plastmasa un alumīnijs, retāk arī kāds kompostējams materiāls, kas izgatavots uz augu vai kukurūzas cietes bāzes. Alumīnijs pēc būtības cilvēkam ir kaitīgs. Tāpēc pastāv bažas, ka kapsulu dzēriens var negatīvi ietekmēt cilvēka veselību.
Eksperte norādīja, ka pētījumi, kas analizē alumīnija klātbūtni pārtikas produktos, bieži vien neņem vērā ķīmisko savienojumu biopieejamību – lai arī var pateikt, cik daudz ķīmiskā savienojuma ir kādā produktā, nav zināms, kas ar to notiek pēc tam, kad viela nonākusi cilvēka organismā. Par alumīnija daudzumu kafijā informācijas ir ļoti maz.
"Mums vajadzētu satraukties tikai, ja mēs dzertu vairāk par litru kafijas dienā vai ēstu izlietotus kafijas biezumus, jo tieši kafijas biezumos paliek lielākā daļa šī savienojuma," mierināja Laukalēja.
Satraukumu, lietojot kafijas kapsulas, varētu radīt arī kāds ķīmiskais savienojums – furāns, kas rodas augstā temperatūrā grauzdēšanas laikā, un tā ir kancerogēna viela. Furānu klases savienojumiem var piemist gan patīkams grauzdētas maizes, karameļu un ziedu aromāts, gan lielākās koncentrācijās deguma aromāts. Kafijā tie rodas galvenokārt grauzdēšanas procesā.
Šī viela sastopama ne tikai kafijas kapsulās, bet arī daudzos pārtikas produktos, piemēram, tējā, konservētos augļos, maizē un arī medū.
"Jāņem vērā, ka visu nosaka reālais daudzums. Līdzīgi, kā ar alumīnija daudzumu, mums būtu jāizdzer vismaz litrs kafijas dienā un tā to būtu jādara katru dienu, lai saņemtu iespējamos veselības riskus, kas minēti pētījumos," vērtēja Laukalēja.
Tāpēc kopumā var secināt, ka no kafijas kapsulām pagatavots dzēriens var būt ūdeņains, bet ne kaitīgs veselībai.
Cik populāras kafijas kapsulas ir Latvijā?
"Latvijā kafijas kapsulas ir samērā jauns, taču perspektīvs segments, ko pircēji novērtē arvien biežāk," LSM.lv pauda "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite. Šobrīd produkts veido vien 5% no kopējā kafijas produktu pieprasījuma veikalu tīklā, taču pēdējo pāris gadu laikā tas ir būtiski pieaudzis.
Arvien pieaugošo interesi par šo produktu pamanījuši arī veikalu tīklu "Maxima" un "Lidl" pārstāvji. "Maxima Latvija" šobrīd pieejamas vairāk nekā 60 dažāda veida kafijas kapsulas, un tās veido aptuveni 20% no kopējā kafijas sortimenta. Salīdzinot ar pērno gadu, pieprasījums pēc produkta šogad audzis par vairāk nekā 30%.
Lai gan "Lidl" pamatsortimentā kafijas kapsulu pagaidām nav, tās ik pa brīdim parādās dažādu regulāro akciju ietvaros. "Kopumā redzam, ka šis produkts ir pietiekami pieprasīts, lai izvērtētu iespējas nākotnē to piedāvāt daudz regulārāk un lielākos apjomos," LSM.lv pauda "Lidl Latvija" sabiedrisko attiecību speciālists Ingars Rudzītis.
Uz jautājumu, kādu kapsulu kafiju latvieši izvēlas biežāk, "Rimi Latvija" izcēla "Flat white", kā arī kapsulas ar dažādām garšām un piedevām, piemēram, krējumu vai karameli. Kafija ar pienu ir arī veikala "Lidl" klientu iecienīts produkts – cilvēkiem patīk, ka iepakojumā jau ir gan kafija, gan piena pulveris. Pieprasītākās ir "Flat white" 16 porciju fasējumā vai arī "Cappucino".
Tikmēr "Maxima Latvija" klienti parasti izvēlas gan melno kafiju, gan kafiju ar pienu, populāri esot arī šokolādes dzērieni jeb kakao kapsulas.
Kapsulas rada jaunus atkritumu kalnus
Aplēses liecina, ka kafijas kapsulas vidē sadalās aptuveni 500 gadu laikā. Salīdzinājumam – alumīnija bundžas vidē sadalās aptuveni 80–100, savukārt plastmasas pudeles – vairāk nekā 400 gadu laikā.
Latvijā atkritumu poligonos nonākušie nešķirotie sadzīves atkritumi un arī dalīti vākts iepakojums tiek pāršķirots uz mehāniskām šķirošanas līnijām. Kafijas kapsulas to mazā izmēra dēļ kā alumīnija vai plastmasas iepakojumu nošķirot nav iespējams, LSM.lv norādīja vides inženiere Liene Jākobsone. Taču pēc šķirošanas tās pamatā nonāk bioloģiski noārdāmo atkritumu vai apglabājamo atkritumu konteinerā.
"Ja patērētājam ir iespēja izlietotās kapsulas nodot to pārdevējam vai izplatītājam, tad viennozīmīgi pieaug šī materiāla potenciālās pārstrādes iespējas. Taču ievērojot nosacījumu, ka tirgotājs vai izplatītājs tās tieši nodod attiecīgajam pārstrādātājam," stāstīja Jākobsone.
Eksperte arī norādīja, ka ar plastmasas un alumīnija materiālu pārstrādi parasti problēmu nav, tos var labi pārstrādāt jaunos izejmateriālos. Sarežģītāk gan ir ar kompozītmateriāliem, jo to pārstrāde ir komplicētāka un arī vidē tie sadalās ievērojami lēnāk.
"Cik zināms, Baltijā un Polijā nav nevienas specializēto kafijas kapsulu pārstrādes rūpnīcas, līdz ar to atkritumu apsaimniekotājiem Latvijā nav, kur nodot pārstrādei kapsulas, kas sastāv no kompozītmateriāliem. Savukārt transportēt uz tālākām valstīm jau ir ekonomiski nepamatoti," vērtēja Jākobsone, piebilstot, ka, iespējams, izplatītāji kompozītmateriālu kapsulas tik tiešām nogādā specializētajās pārstrādes rūpnīcās ārpus Baltijas, taču apgalvot viņa to nevar.
Šī produkta ražošanas gigants "Nespresso" izlietotās kapsulas piedāvā nodot atpakaļ ražotājam.
"Tā arī būtu ieteicamākā rīcība atbildīgam kafijas patērētājam – iegādātās un izlietotās kapsulas nodot atpakaļ kafijas tirgotājam, nevis izmest atkritumos," vērtēja eksperte.
Dzert vai nedzert – tāds ir jautājums
Kopumā kapsulu kafija ir ātrs un vienkāršs risinājums steidzīgiem cilvēkiem. Piespiežot tikai vienu pogu, krūze piepildās ar dzērienu, kas stipri līdzinās kafejnīcā pagatavotai kafijai.
Taču tad ir jāņem vērā arī kapsulu ietekme uz vidi. Un, lai gan atsevišķi uzņēmumi izlietotās kapsulas piedāvā pieņemt un pēcāk arī pārstrādāt, jāņem vērā, ka ne visi patērētāji šo iespēju izmantos. Un pat ja to darīs, kapsulu pārstrādes process ir gana sarežģīts un ilgs.
