Koronārā sirds slimība ir tad, kad asinsvadi pakāpeniski aizaug ar aterosklerotiskām pangām, kas sašaurina asinsvadus, neļauj asinīm brīvi plūst caur asinsvadu un ierobežo skābekļa piegādes sirds muskulim.
"Galvenās izpausmes, ko parasti cilvēks izjūt jau diezgan agrīni, ir nogurums, [cilvēks] sliktāk panes slodzi, slodzes laikā mēdz būt diskomforta sajūta aiz krūšu kaula vai sirds apvidū, biežāk izpaužas kā tāda smaguma sajūta tieši krūtīs – kā karsts ķieģelis uz krūtīm," skaidroja ārste, norādot, ka sāpes var arī izstarot uz žokli, plecu vai kreiso elkoni.
Visbiežāk sūdzības novērojamas slodzes laikā vai uzreiz pēc slodzes. Pārtraucot slodzi vai atpūšoties, arī sūdzības izzūd.
"Ja mēs runājam par tādām stenokardiskām izpausmēm, tad lēkmītes ir īslaicīgas. Sāpes ilgst līdz divām minūtēm. Ja sāpju epizode ir ilgstoša, piemēram, 20 līdz 30 minūtes, un nepāriet, pārtraucot slodzi, tad jau mēs varam runāt par infarktu, kad pacientam nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība," paskaidroja kardioloģe.
Koronārās sirds slimības pacientiem visbiežāk simptomus atvieglo gan atpūta, gan speciālo medikamentu grupa, ko sauc par nitrātiem –, tie pieejami gan tablešu, gan mutē pūšamu līdzekļu veidā, un tie noņem sūdzības.
Riska faktori
Gan vīrieši, gan sievietes slimo vienādi, bet vīriešiem izpausmes un slimība sākas ātrāk. Sievietes un vīrieši vienlīdz bieži slimo vecuma grupā pēc 55 gadiem.
Tokmanceva skaidroja, ka riska grupā ir pacienti ar ļoti augstiem holesterīniem; I vai II tipa cukura diabēta pacienti; cilvēki ar lieko svaru, hronisku stresu, mazaktīvu dzīvesveidu.
Ļoti bieži koronārie pacienti ir šoferi –, tā ir viena no riska profesijām, skaidroja kardioloģe. Viņa norādīja, riska faktori saistāmi arī ar mazkustīgumu, neracionālu uzturu, paaugstinātu asinsspiedienu. Tāpat riska grupā ir hroniskas nieru slimības pacienti.
