Emocionāla un fiziska vardarbība skolā. Kā to pamanīt un novērst

Šajā gadā Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) saņēmis 550 iesniegumus, gandrīz pusē no tiem ziņots par emocionālu vai fizisku vardarbību. Dažreiz konfliktā iesaistīti arī pedagogi. Vardarbības iemesli ir dažādi, bet viens no būtiskākajiem ir tas, ka dažādu iemeslu dēļ ģimenes jēdziens mūsu sabiedrībā ir deformēts, nedodot bērnam pietiekamu atbalstu, bet pedagogi nespēj tikt galā ar radušos situāciju.

Nesenie notikumi liecina, ka no pusaudžu vardarbības cieš ne tikai vienaudži, bet arī pieaugušie. Protams, kāds var teikt, ka notikums kad skolēns piekauj policistu ir izņēmums. Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” par pusaudžu vardarbības cēloņiem un iespēju to mazināt sarunājas Valmieras Viestura vidusskolas sociālā pedagoģe Iveta Upīte, IKVD pārstāvis Jānis Ivans Mihailovs un Rīgas 7. pamatskolas psiholoģe Ilze Paegle.

Bērns mācās dzīvot sabiedrībā

Bērni saka, ka iet uz skolu, lai sevi pierādītu, apliecinātu un arī izdzīvotu. Ne vienmēr notikumi ir bēdīgi, bet tomēr ir arī bēdīgi notikumi skolās.

Bērns mācās dzīvot sabiedrībā un skolā. Sabiedrībā var atrast labus un ne tik labus cilvēku. “Daudz dzirdam par negatīvo, par to ir jārunā, bet bieži pozitīvais paliek sliktā ēnā. Mēs bieži nerunājam par tām pozitīvajām lietām, kad bērns tiek galā ar grūtībām,” skaidro Jānis Ivans Mihailovs.

IKVD  šogad līdz 1.decembrim saņēmis 550 iesniegumus. 44% gadījumos no 550 ir notikusi fiziska un emocionāla vardarbība.

IKVD  pārstāvis ziņojumu rakstīšanu uztver pozitīvi - sabiedrība izmanto iespējas aizstāvēt savas tiesības, meklē spēju tādā veidā aizstāvēt sevi.  Šajos gadījumos pedagogs nepamana situāciju, to pamana kāds cits.

Novembra nogales notikumi satricināja sabiedrību – Rīgā mediķi hospitalizēja 10 gadus vecu meiteni, kura draudējusi nodurt mammu, jo mamma neļāvusi doties pie draudzenes. Otrs visskaļākais gadījums – skolā piedzēries pusaudzis piekauj policijas darbinieku.

Iveta Upīte uzskata, ka tie nav izņēmuma gadījumi, tendence agresijai ir. Emociju gammā pirmajā vietā ir dusmas, tās ir pamatemocijas. Dusmas gan virza bērnu kā personību, gan var pāriet agresīvā formā. Spēja izpaust dusmas nav slikta pazīme, bet agresīvā uzvedība bieži signalizē par nepiepildītām pamatvajadzībām. Ne tikai ēdiens bērnam vajadzīgs, bet arī emocijas. Svarīgi to laikus pamanīt, te noteicošā ir ģimenes loma. Skolā arī var pamanīt – ļoti noslēgtus un skaļus bērnus pamana, bet tos, kas ir izpausmju skalas vidū, pamana kādā īpašā situācijā.

Agresijas iemesli

"Jāuztraucas, kad agresivitāte apdraud dzīvību vai veselību. Iemesli var būt sociāli vai arī medicīniski. Bieži agresijas izpausmes ir vēlme darīt to, kas ir aizliegts, arī  nežēlība. Bērns nezina, kā saturēt spriedzi, ja ir augsta uzbudinātība un vāja aizture. Bērnam nav izstrādāti mehānismi, kas atbild par uzvedību," skaidro Ilze Paegle.

Skolā ir gan fiziskā, gan emocionālā vardarbība. Dažreiz nejauša pagrūšana starpbrīdī var pāraugt lielā konfliktā, kur bērnu reakcija nav adekvāta. Fizisko vardarbību ir vieglāk pamanīt un arī novērst, grūtāk ir ar emocionālo vardarbību, to ir grūtāk pamanīt. Skolēni mācās saskarsmi sociālajās zinībās - bērni uzzina, kādi ir konfliktu veidi, kā rīkoties. Saskarsmes spēles palīdz mācīties kontrolēt dusmas un saprast, kā to labāk darīt.

Tagad, dzīvojot sarežģītā laikā, bieži problēmas rodas tad, ja bērni ir atstāti pie vecvecākiem vai radiem, kamēr vecāki lielā pilsētā vai ārzemēs pelna naudu.

Ģimenes jēdziens ir deformēts, skola pilda ģimenes pienākumus un nav tik spēcīga, lai risinātu šīs problēmas.  Piemērā, kad bērns ir piedzēries un uzbrūk, maz ticams, ka bērns bija dzēris pirmo reizi dzīvē. Skolas gods bieži ir ļoti svarīgs - nepamanīja vai negribēja pamanīt? Atslēgas vārds labam rezultātam ir – kopdarbs.

Kā pamanīt konfliktsituāciju pašā sākumā?

Iveta Upīte uzskata, ka sākumskolas skolotājs vai audzinātājs dos pirmo signālu par to, ka bērnam ir problēmas. Vēlāk bērns pats parāda savas problēmas. Skaļa uzvedība, vārdu pārmaiņas un citas reakcijas, kuras nevar nepamanīt. Situāciju risināt var tikai komanda – skolas darbinieki un vecāki. Tendence ir tāda, ka vecāki strādā vairākos darbos vai viens no vecākiem ir ārzemēs, tad bērns pats sāk risināt savas problēmas tā, kā to pats prot.

Vardarbība ir ne tikai bērnu starpā, bet arī bērna un pieaugušā starpā emocionālā vardarbība notiek. Notiek arī vardarbība starp skolēnu un pedagogu.

IKVD pārstāvis Mihailovs komentē, ka  ziņojumi rāda - ir tādi pedagogi, kuriem nepieciešams atbalsts, tie gan  ir tikai daži gadījumi.

"Pedagogs arī dzīvo sabiedrībā, un daži no viņiem dažādu iemeslu dēļ ir ne tik labi pedagogi. Daži pedagogi ir jāatbrīvo no darba," domā Mihailovs.

“Mēs aicinām risināt situācijas, ne domāt par skolas reputāciju. Mācību rezultāti šobrīd ir prioritāte, par audzināšanu esam aizmirsuši.

Ja pedagogs strādā ar nostāju, ka māca tikai savu priekšmetu, bet nav audzinātājs, tad ir skumji. Jāapzinās, ka blakus mācību grūtībām ir arī audzināšanas grūtības.”

Ļoti daudz risina skolas iekšējās kārtības noteikumi, kuros noteikts, kā var risināt konfliktus skolā, kāda ir atbildība un nodarījuma sekas, situācijas izvērtēšanas veids.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti