Ģimenes kopā būšanas pasākumi var būt ne tikai ģimeni saliedējoši, jautri un pozitīvas emocijas raisoši, bet arī attīstoši un izzinoši. Piedāvājam idejas bērnu (arī pieaugušo) runas attīstīšanai un vārdu krājuma bagātināšanai.
Ieviesiet ģimenes tradīciju - visiem kopā spēlēt vienkāršas spēles. Lai spēļu spēlēšana būtu jautra un spēlētājos neradītu rūgtumu par zaudējumu, ir nepieciešams izdomāt un ievērot spēles noteikumus, kurus spēles laikā nedrīkst mainīt. Bērniem ir vēlēšanās noteikumus mainīt, ja kas spēles gaitā nepatīk vai ir grūti paveicams.
Piedāvājam četras idejas bērna runas, vārda krājuma, iztēles attīstīšanai un jautrai kopā būšanai.
Garā stāsta stāstīšana
Visi spēles dalībnieki sēd aplī, katram rokā dzijas gabals (dažādu garumu). Spēles vadītājs sāk stāstu – vienlaikus stāstot un uz pirksta uztinot dziju; kad viss pavediens uztīts, stāstu turpina nākamais stāstītājs. Tad, kad stāsts nonāk pie pirmā runātāja, tas stāstu turpina, tinot dziju no pirksta nost. Katram stāstītājam ir tiesības mainīt stāsta sižetu un tēlus, kā vien vēlas.
Stāsta tematu izdomā spēles vadītājs vai nolemj visi kopā.
Kā būtu, ja...
Motīvs “Kā būtu, ja...” ir populārs daudzu tautu folklorā, arī latviešu pasakās var atrast stāstus par to, kā būtu, ja pasaulē būtu vairāk līku koku nekā taisnu, kā būtu, ja dzīvnieki prastu cilvēku valodu, kā būtu, ja visas pasaules nauda būtu kabatā, kā būtu, ja desa pie deguna karātos...
Izdomājiet savu stāstu, dodot bērnam runas variantus, piemēram:
- Kā būtu, ja visas koku lapas pārvērstos par konfektēm.
- Kā būtu, ja cilvēki prastu dzīvnieku valodu.
- Kā būtu, ja neviens visā pasaulē nepazītu burtus.
- Kā būtu, ja cilvēki nebūtu izdomājuši naudu.
- Kā būtu, ja bērni neietu uz bērnudārzu un skolu.
- Kā būtu, ja cilvēki prastu lidot.
Kopā varat stāstīt vienu stāstu vai katrs izdomāt savu.
Pasaku stāstīšana
Pasaku izdomāšana ir labs runas un domāšanas attīstības ceļš. Varat ļaut vaļu fantāzijai, kad katrs var stāstīt pasaku par pašizdomātu tēmu vai izdomāt īpašas tēmas vai noteikumus. Varat sākt pasaku ar pazīstamo ievadu “reiz bija”, izdomāt pasaku tēmu – dzīvnieki, koki, ģimene, pilsēta, mašīnas, ēdiens, rotaļlietas...
Vēl varat izmantot attēlu kartītes, izvēloties vienu, parādot to visiem dalībniekiem. Visiem stāstītājiem dod apdomāšanās laiku, tad katrs stāsta savu pasaku.
Vēl viens pasakas temata izvēlēšanās veids – vienam spēles dalībniekam aizsien acis, otrs spēles dalībnieks ar pirkstu rāda uz apkārtesošajām lietām un cilvēkiem. Tas, kuram aizsietas acis, saka “jā” vai “nē”. Pasaku stāsta par to lietu vai cilvēku, uz kuru rādot teikts “jā”.
Spēles vadītājs var katram spēlētājam pateikt tēmu, par kuru jāstāsta pasaka. Pasakas par sveci, rūgušpienu, šokolādi, svītraino kleitu, mazo somiņu, ūdenskrānu, gliemeža mājiņu un citām līdzīgām tēmām noteikti radīs jautrību.
Miniet mīklas, izdomājiet savas!
Lai iemācītos mīklas uzdošanas principus, vispirms ieteicams sākt ar dažādām tautas mīklām, kuras atrodamas grāmatās, tad var sākt izdomāt paši.
Mīklu minēšanu jautrāku padara ķīlu izpirkšana vai punktu skaitīšana – par nepareizu atbildi jādod ķīla, tā vēlāk jāizpērk, vai par katru pareizu atbildi iegūst punktu; uzvar tas, kuram visvairāk punktu.
