Saskaņā ar dažādās valstīs veikto novērtējumu un izmantotajiem kritērijiem, līdz 10 procentiem skolēnu uzskatāmi par apdāvinātiem un viņiem būtu jāpiedāvā tāda izglītība, kas pilnībā ļautu attīstīt viņu spējas.
Latvijas Universitātes padomes locekle Mārīte Seile akcentēja, ka neeksistē viena atbilde, lai raksturotu, kas ir apdāvināts bērns. Apdāvinātus bērnus ikdienā pazīstam pēc intelektuālām spējām, augstas motivācijas un kreativitātes.
Latvijas Universitātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs pauda, ka svarīgi apdāvinātam bērnam saprast, ka sasniegumi nāk ar piepūli, ja bērns ir pieradis, ka viss skolas vidē viegli padodas, bez piepūles, tad nevar kļūt par olimpisko čempionu. Jomās, kurās tik labi neveicas, ir jāpiepūlas,
"valsts atbildība – dot viņiem iespēju."
Pēc iespējas agāk ir jāsaskata bērna talants un talantu jomas. To var novērot vai īpaši diagnosticēt psihologi. Nākamais – kas tiek darīts, kad saprot bērna vajadzības. Nepieciešama īpaša pieeja, nevar dot vairāk kvantitatīvus uzdevumus, nepieciešama cita veida pieeja, kas bērnam rada kognitatīvu pieeju. Būtiska ir socializēšanās un piederības sajūta, uzsvēra Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas pētniece Liena Hačatrjana.
Apdāvināto bērnu fakultatīvās skolas pasniedzēja Marika Melne, raksturojot apdāvinātu bērnu skolas vidē, jautāja:
"Cik daudz no bērniem, kuri ir apdāvināti, ir uzvedības problēmas, jo viņiem ir garlaicīgi?"
Tāpat parasti apdāvinātiem bērniem ir spējas vairākās jomās, skolotāji sūta vienu bērnu uz dažādām olimpiādēm, kamēr bērns izdeg.
Mārīte Seile izsaka milzīgu paldies visiem skolotājiem, kuri pamana bērnus ar īpašu apdāvinātību.
Dažreiz apdāvināti bērni sāk agrāk iet skolā vai pārlekt klasi, bet Marika Melne to raksturo kā ielāpu, ko izmanto apdāvinātiem bērniem, bet bērni var būt sociāli nesagatavoti strādāt kopā ar vecākiem bērniem.
Kaščejevs iesaka interešu izglītību. Apdāvināto bērnu fakultatīvā skola ir ļoti labs risinājums apdāvinātiem bērniem. Šī programma ir papildinoša.
Marika Melne stāsta par Apdāvināto bērnu fakultatīvo skolu, tajā nav mācību priekšmeti, bet tie visi ir integrēti saturiskajā tēmā. Ir vajadzīgs saturs, par ko domāt – ir lielas, globālas saturiskās tēmas. Svarīgi ir domāšanas procesi, lai saturu varētu apgūt. "Mēs nevaram iedomāties, kādas konkrētas zināšanas skolēnam būtu nepieciešamas, beidzot skolu, tāpēc mācām bērnus apgūt prasmi mācīties, tikties ar līdzīgi domājošiem."
Tāpat ir svarīgi attīstīt gan bērna sirdi, gan prātu.
"Mums vajadzētu noteikti definēt apdāvinātību, tāpat kā definē dažādas bērnu īpašās vajadzības,"
uzsvēra Seile.
Nepieciešams izglītot ne tikai bērnus, bet arī skolotājus un vecākus. Vecāki bieži nepamana bērna apdāvinātību, bet ir arī vecāki, kuri pāraprūpē bērnus un pārspīlē viņa talantus, skaidroja Melne.
