"Swedbank" tika veikts finanšu veselības pētījums, kas aptvēra visu sabiedrību. Jauniešiem izaicinājumu ir vairāk, jo jauniešu posmā ir daudz vajadzību un vēlmju. Vēlmes dominē. Trešdaļa aptaujāto jauniešu teikuši, ka nekrāj naudu, tas parāda vecāku attieksmi.
Pētījumi rāda, ja bērnam bērnībā ir bijusi krājkasīte, tālākā dzīvē viņš labāk rīkojas ar naudu.
Finanšu pratība ir zināšanas, jāsaprot, ko ar zināšanām iesāk, svarīga ir attieksme pret naudu. Pamati tiek iedibināti agrā bērnībā, skaidroja Evija Kropa.
Projekta "Skola 2030" mācību satura izstrādes vadītāja Santa Kazaka uzsvēra, ka bez zināšanām un attieksmes svarīgs ir arī ieradums. "Skolas 2030" jaunais saturs iedod zināšanas un izpratni un trenē ieradumu darīt. Ieradumu var ieraudzīt darbībā.
Naudas pratības mācībai jāsākas mājās, nauda ir pieaugušo lieta.
Svarīgi no maza vecuma bērnus piesaistīt ģimenes budžetam, samaksāt sev, saviem mērķiem ir mainīgā daļa, par ko domā, kā to lietot, iesaka finanšu un pārdošanas trenere Elīna Pelčere.
Noteikti visam jāsākas agrā vecumā, mācībās svarīga regularitāte, uzsvēra "Luminor" Biznesa attīstības vadītāja Jekaterina Ziniča.
Ne visiem bērniem der viena naudas pratības pieredze, bērni ir dažādi.
Joprojām ir vecāki, kas kabatas naudu dod bērnam katru dienu, Kropa iesaka dot naudu retāk un ļaut bērnam plānot savus izdevumus un tikt galā ar naudu, citādi bērnam nav plānošanas pieredzes.
Ziniča uzskata, ka nav vienas receptes, jo bērni ir dažādi. Ja dod naudu katru dienu, tad ir iespēja pārrunāt naudas izlietošanu.
Ar vecākiem jārunā ar bērnu par kabatasnaudas apjomu un došanas biežumu, jābūt arī iespējai nopelnīt papildus par darbiem, kuriem ir noteikta kvalitātes latiņa, tie ir darbi, kas nav bērnu pienākumi, piemēram, automašīnas iztīrīša, logu mazgāšana, ledusskapja ģenerālā tīrīšana. Ir jābūt labam līdzsvaram starp kabatasnaudu un iespēju piepelnīties, skaidroja Kropa, piebilstot, ka aizvien mazāk vecāku maksā bērnam par labām sekmēm, to rādīja pētījums.
Kazaka akcentēja, ka izglītībā ienākušas caurviju prasmes –
plānošana un refleksijas ir nozīmīgas. Skolai un ģimenei ir jāsadarbojas.
Evija: "Svarīgi, lai ģimenē bērnā neieliek domāšanu "mums nav naudas", būtu svarīgi iemācīt uz risinājumiem balstītu domāšanu. Tāpat nevajag bērnos audzināt vainas sajūtu, ka viņi kaut ko grib."
Santa: "Vecākiem jākļūst zinošākiem prasmīgākiem, gudrākiem naudas jautājumos, jo skola viena neko nevar atrisināt."
