“Šeit parādās cilvēku nejaukā daba, ka arī destruktīvie elementi masu kustībās cilvēkiem piešķir jēgu dzīvei. Tas kaut ko pasaka arī par pēdējiem gadiem.
Tātad arī negatīvā dimensija, savstarpējais attiecību nejaukums var piešķirt cilvēka dzīvei jēgu,” stāstīja Austers.
Tāpat arī uztveres pētījumos šis jautājums bijis aktuāls. “Ir dažādi, savā starpā nesaistīti pētījumi, kuri liecina, ka tā saucamās iekšgrupas vieno ne tikai draudzība, bet arī agresija,” norādīja Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters.
“Ir pētījumi par kolektīvo narcismu, ka īpaši sazvērestību teoriju piekritēju grupas saliedē sajūta, ka viņi ir pārāki par citiem. Papildus tam ir agresija, kas viņus virza,” Šķilters skaidroja.
“Atklāts arī negatīvais paradokss, ko daudzi droši vien negaidītu, ka politiskā aktivitāte tādā pilsoņa līmenī ir izskaidrojama ar narcistiskām tendencēm.
Tie cilvēki, kuriem narcisims būs augstāks, būs aktīvāki politiskā nozīmē,” piebilda Austers.
Lielu lomu pētniecībā ieņēmuši pētījumi arī par to, kāpēc cilvēki izvēlas neievērot ierobežojumus, kas saistīti ar Covid-19, kā to mainīt. “Ir vesela virkne pētījumu, kāpēc 21. gadsimta sabiedrībā ir radusies neuzticēšanās zinātnei tādā kritiskā formā,” norādīja Šķilters.
Tāpat pētnieks akcentēja, ka Covid-19 spēcīgi ietekmējis smaržas uztveres pētniecību. “Smaržas uztveres pētniecība pēdējā pusotra gada laikā ir tik intensīvi veikta, ka ir ļoti daudz interesantu rezultātu, piemēram, ka ožas traucējumi kritiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti ne tikai fizioloģiski, bet arī psiholoģiskā nozīmē. Cilvēkiem, kuriem zūd smaržas izjūta, būtiski traucēta emociju regulācija, arī miega funkcijas,” Šķilters stāstīja.
Kopumā aizejošais gads kognitīvās zinātnēs un sociālās psiholoģijas pētījumos akcentējis jautājumus, kas saistīti ar Covid-19 vīrusa radīto seku dažādiem aspektiem.
