Stipendiju programma «Sievietēm zinātnē» izveidota pirms 11 gadiem, un šogad tai saņemts rekordliels pieteikumu skaits – 50.
„Īpašs prieks mums ir, ka šogad ir paplašinājušies stipendijas ģeogrāfija – pirmo reizi mums ir stipendiātes no Daugavpils Universitātes. Tā ka zinātne Latvijā nebeidzas pie Rīgas robežas,” stāsta stipendiju programmas koordinatore Estere Braķe.
„Dažkārt mums vaicā, kāpēc tikai zinātnieces, nevis zinātniekus. Situācija ir tāda – ja karjeras sākumposmā zinātnieku un zinātnieču skaits Latvijā ir aptuveni vienāds, tad jo augstāk pa šīm karjeras kāpnēm, jo mazāk ir sieviešu zinātnē. Tieši tāpēc mēs esam izvēlējušies atbalstīt tiešie sievietes,” skaidroja Braķe.
Ķīmijas doktorei Laurai Beķerei, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Membrānaktīvo savienojumu un beta-diketonu laboratorijas pētniecei, stipendija piešķirta tādu luminiscentu savienojumu sintezēšanai un izpētei, kuri būtu izmantojami gan ļaundabīgo audzēju diagnostikā, gan ārstēšanā, lai precīzāk pieskaņotu pretvēža terapiju katram pacientam un padarītu to organismam vieglāk panesamu. Lauras Beķeres stāsts ir iedvesmojošs: laikā, kad par Latvijas zinātnes nākotni daudz tiek runāts pesimistiskās noskaņās, viņa pavisam nesen pēc vairākus gadus ilga darba prestižā ārzemju pētniecības iestādē atgriezusies veikt pētījumus Latvijā.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Vēža šūnu bioloģijas laboratorijas zinātniskajai asistentei Andai Hūnai ir dabaszinātņu maģistra grāds bioloģijā. Viņa stipendiju „Sievietēm zinātnē” saņems, lai padziļināti pētītu atkritumu šķirošanas un pārstrādes regulāciju šūnās un meklētu veidus, kā ietekmēt šos procesus un neļaut ļaundabīgajiem audzējiem pēc ārstēšanas atkal atjaunoties. „Nodarbojos ar fundamentālo zinātni – cenšos paplašināt zināšanas par šūnās notiekošajiem procesiem un ceru, ka tas palīdzēs citiem zinātniekiem un galarezultātā – glābs daudzu cilvēku dzīvību,” pētījuma nozīmi raksturo pati jaunā zinātniece.
Inženierzinātņu maģistre Irēna Mihailova, Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta G.Liberta Inovatīvās mikroskopijas centra pētniece, cenšas pilnveidot saules elementos izmantojamu cinka oksīda nanostruktūru iegūšanas metodes, vienkāršot tās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu to pieejamību. „Pašlaik saules baterijas ir dārgas un pieejamas tikai salīdzinoši nelielai daļai cilvēku. Ceru, ka mūsu pētījums padarīs šo atjaunojamās enerģijas avotu daudz plašāk pieejamu un ļaus samazināt naftas produktu patēriņu, gan atvieglojot cilvēku dzīvi, gan palīdzot to padarīt „zaļāku”, planētai draudzīgāku,” pētniece stāsta.
