Sākoties karam Ukrainā, Tomass vietnē "Satori" ir sācis publicēt piezīmes par Ukrainas notikumiem. Ar tām var iepazīties arī viņa "Instagram" kontā
Viņš pastāstīja: "Man ir bijusi tā privilēģija vadīt podkāstu, ko organizēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs. Ja kāds to gadījumā vēl nezina, tepat pie mums Rīgā ir bāzēts šis NATO "Stratcom" centrs. Tā ir starptautiski militāra organizācija, kas īsteno dažāda veida pētījumus un analīzes par norisēm informācijas telpā."
Kā dzima ideja par podkāstu
Tā autors skaidroja: ""Stratcom" centrs rada saturu tradicionāli, pētījumi vai dažāda veida politiskas rekomendācijas ir domātas ekspertiem, pētniekiem, politikas veidotājiem. Centra radītais saturs nebūs diez ko saistošs, interesants un nebūs pirmā izvēle parastajiem informācijas lietotājiem. Un, ņemot vērā, ka pašlaik pasaulē notiek informācijas karš un mēs katrs esam daļa no tā, gribam to vai ne, šis kalpoja kā mudinājums meklēt vēl vienu platformu. Caur kuru varētu komunicēt centra paveikto viegli uztveramā veidā."
Pildegovičs sacīja: "Viennozīmīgi skatījumu un klausījumu skaits ļauj noprast, ka sabiedrībā tiešām ir milzīga interese par notiekošo. Un arī, ka sabiedrība alkst pēc alternatīvām jau ierastajiem ziņu portāliem un vakara "Panorāmai". Un to pašu es varu attiecināt arī uz savu savu "Instagram" kontu. Skaidrs, ka cilvēki meklē jaunus, uzticamus avotus, kas pasniedz informāciju vieglāk saprotamā veidā, bez arogances."
Raidnīca
Podkāsts par podkāstiem - "Raidnīcā" klausies sarunas ar Latvijas raidierakstu veidotājiem. Jauna epizode katru otrdienu Latvijas Radio 1 mājaslapā un visās lielākajās straumēšanas platformās:
Viņš norādīja, ka Krievijas agresija pret Ukrainu ietekmējusi podkāstu tēmu klāstu.
"Būtu pavisam aplami no šīs tēmas jebkādā veidā izvairīties. Gan jau publicētajās, gan vēl tikai nofilmētajās epizodēs mēs esam apskatījuši dažādas dimensijas. Gan Krievijas izvērsto propagandu un dezinformāciju, gan, piemēram, līderu un simbolu lomu. Putina režīma būvēto, tā saukto, informatīvo dzelzs priekškaru ar mērķi slēpt no Krievijas iedzīvotājiem patiesību par režīma pastrādātajiem noziegumiem. Tā kā interese ir liela," viņš teica.
Latvijas Radio: Pastāsti ko vairāk par savu pieredzi, vadot podkāstu, rakstot arī publikācijas. Tu pamēģinājis dažādus veidus, kā dalīties ar to, kas tev ir svarīgi vai kas tev liekas nozīmīgi. Kā salīdzinātu šīs pieredzes?
Pildegovičs: "Visās savās komunikācijas izpausmēs esmu centies attiekties godprātīgi. Nerunāt par lietām vai neizteikties, kur man nebūtu adekvāta zināšanu bāze. To es vēlētos uzsvērt, ka tomēr, lai arī es esmu, protams, jauns un kāds var man pārmest pieredzes trūkumu, es tomēr vēlos tiekties uz ekspertīzi. Tātad pēc specialitātes esmu ārpolitikas un drošības eksperts. Šobrīd studēju doktorantūrā Kembridžas universitātē un esmu guvis darba pieredzi Eiropas Parlamentā. Gan mana akadēmiskā, gan profesionālā līdzšinējā pieredze ir mani sagatavojusi šai komunikācijas lomai. Nav tā, ka es iepriekš bijis skaistumkopšanas influenceris, un tagad es esmu pārmeties uz politiku, jo tagad tas ir trendīgi [aktuāli, moderni red.] vai aktuāli. Netiecos pēc kaut kādas popularitātes."
Viņš stāstīja, ka doktorantūrā iestājās 2019. gadā, un
disertācijas tēma ir "NATO un Eiropas Savienības loma Gruzijas un Ukrainas konflikta risināšanā".
"Stereotips par akadēmiķiem ir, ka viņi sēž savās putekļainajās bibliotēkās, urbina dažādus tekstus un raksta nevienam nevajadzīgas disertācijas, ko izlasīs pieci cilvēki, ieskaitot viņu māti, tēvu un darba vadītāju. Un tad, kad Putina režīms izvērsa šo karu, apkārtējie draugi un paziņas lūdza manu viedokli. Un tā diezgan pa jokam uzsāku šo savu blogu, nerēķinoties, ka tas aizies tādā mērogā, kādā tas ir aizgājis. Es ātri sajutu no sabiedrības reakcijas. Cilvēkiem ir bail, ka tas saturs, ko piedāvā "lielie" mediji ir, maigi izsakoties, nepilnīgs, nesniedz atbildes uz cilvēku jautājumiem," sacīja raidieraksta veidotājs.
Viņaprāt, tikai faktu prezentēšana, ka "Krievijas karaspēka izšauts lādiņš trāpījis dzīvojamā ēkā, ir tik un tik bojāgājušo", nesniedz pilnvērtīgu ieskatu kara attīstībā.
"Un tad tiek nepārtraukti lietoti dažādi jēdzieni – sankcijas, hibrīdkarš, taktiskie kodolieroči. Bet cilvēkiem tie nav īsti saprotami, cilvēki jūtas muļķīgi.
Ņemot vērā, ka es esmu pētījis šo tēmu vairākus gadus, mani vadīja sajūta, ka, ja ne es stāstīšu, tad kurš.
Ja ne tagad, tad – kad? Skaidrs, ka man ir neviltota akadēmiski pētnieciska interese par šīm tēmām, bet nevar aprobežoties ar savas ziņkārības apmierināšanu," viņš teica.
