Planetārās zinātnes kongresā Rīgā pulcējas 800 kosmosa pētnieki

Rīgā aizvadīta vērienīgā Eiropas Planetārās zinātnes kongresa nedēļa, kur pulcējās vairāk nekā 800 kosmosa zinātnieki no 30 valstīm, tostarp pārstāvji no "Europlanet", NASA un citām organizācijām. Kongresa laikā pētnieki apmainījās arī ar aktuālajiem pētījumiem, tostarp par Marsa izpēti, misiju uz Jupitera, ārējo planētu sistēmu pētījumiem un pat nākotnē iespējamo derīgo izrakteņu ieguvi no asteroīdiem.

Eiropas Planetārās zinātnes kongresa rīkotāju pārstāve Anita Hjuvarda skaidro, ka kongress Baltijā notiek pirmo reizi. Tas devis iespēju iepazīstināt pasaules pētniekus ar Latvijas sasniegumiem un kompetencēm kosmosa industrijā:

''Mūsu organizācijai ir nepieciešamas jaunas idejas, pieejas un inovācijas. Kosmosa pētniecība kļūst arvien atvērtāka, tā nav pieejama tikai tik lielām starptautiskām aģentūrām kā NASA. Arī mazas valstis un arī zinātnes institūti un pat indivīdi var īstenot savu potenciālu un attīstīt projektus. Mums kā organizācijai šķiet svarīgi, ka līdz ar šo kongresu Latvijā ir apkopotas visas iespējamās institūcijas Baltijā, kam ir interese kosmosa pētniecībā, un mēs tagad zinām, kādas sadarbības iespējas šeit vispār ir.''

Konferences laikā pētnieki stāstīja arī par aktuāliem pētījumiem. Viens no tiem ir derīgo izrakteņu ieguve no asteroīdiem. Astronoms Džeils Galašs (J.L. Galache - Aten Engineering) stāsta, ka starptautiskā projektā Luksemburgā pētīts, vai asteroīdi ir potenciāla derīgo izrakteņu ieguves vieta. Kopā sanākot pētniekiem un kalnrūpniecības uzņēmumiem, tiek vērtētas asteroīdu īpašības, kā arī spriests par vajadzīgo ekipējumu, lai nākotnē veiktu kosmosa misijas ar rūpnieciskām ieguvēm no asteroīdiem.

''Regolīts ir smalki putekļi, kas uzkrājas uz Mēness un asteroīdiem. Vienīgais astronauts, kas bijis uz Mēness un ir arī ģeologs, misijā konstatēja, ka, uz kājām apģērbs bija noklāts ar šiem smalkajiem putekļiem. Secināts, ka Mēness putekļi ir elektrostatiski uzlādēti, līdzīgi kā paberzējot balonu pret matiem, tie pielīp pie tā, tāpat arī šie putekļi pielīp citiem materiāliem. Šādi sīkumi mums ir svarīgi, lai zinām, kas notiks, ja sūtīsim zondes uz asteroīdiem, kuras veiks rakumus un saskarsies ar tiem materiāliem. Protams, ir svarīgi šobrīd saprast, uz kuriem asteroīdiem vispār veikt materiālu ieguves misijas. Primāri mēs to gribētu darīt uz tumšajiem asteroīdiem, jo tie visvairāk satur ūdeni un bieži lido garām,'' nelielu ieskatu pētāmajos jautājumos atklāj pētnieks.

Astronoms papildina, ka

derīgo izrakteņu ieguves uz asteroīdiem, kas pagaidām ir teju zinātniskā fantastika, iespējams, būs izmantojamas arī degvielai un būvmateriāliem.

Savukārt vairāk fundamentālus kosmosa pētījumus veic zinātnieks Angels Ciars (Angelos Tsiaras) no Londonas. Viņš ar kolēģiem pēta eksoplanētas, proti, tās, kas nepieder pie Saules sistēmas. Līdz šim veiktajā lielākajā šo planētu pētījumā noskaidrots, ka tajās atrodami arī ūdens tvaiki.

''Mēs pētījām 30 eksoplanētas un to atmosfēras un atklājām, ka pusei no tām ir arī līdzīgas īpašības ar Zemi. Kopīgais elements ir ūdens, protams, tur tas ir gāzu jeb tvaiku veidā. Šis ir ļoti mazs pētāmo planētu skaits, lai izdarītu vispārīgus secinājumus, bet mēs plānojam turpināt pētījumu un nākamgad tās būs jau 100 planētas, un to skaits arvien augs. Mēs ceram, ka tuvākajā dekādē ar šiem citu planētu atmosfēru pētījumiem mēs nodrošināsim astronomiem atbildes uz jautājumiem – no kā veidotas citas planētas, kādi tur ir laika apstākļi, kāpēc tās ir tik atšķirīgas un vai citas planētas ir apdzīvojamas,'' klāsta Ciars.

Starptautiskais Planetārās zinātnes kongress Latvijā ir noslēdzies, bet vēl līdz gada beigām Latvijas Universitātē apskatāma šonedēļ atklātā raķešbūves pioniera Frīdriha Candera 130 gadu jubilejai veltītā izstāde.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie

Populārākie
Interesanti