Katru dienu laukums ap Pizas torni Itālijā piepildās ar cilvēkiem, kas sevi fotografē tā, lai izskatītos, ka viņi cenšas torni noturēt. Tūristu pūlī dažreiz gadās arī pa kādam profesoram, kas veic torņa mērījumus un analizē zemi ap to, lai censtos saprast, kā tornis vēl turas.
Vispārsteidzošākie secinājumi radušies par torņa izturību pret zemestrīcēm. “Kad sākām pētījumu, bijām pārliecināti, ka toņa slīpums ir negatīvs faktors, bet patiesībā atklājām – ja tas būtu taisns, tam būtu negatīvāka reakcija uz zemestrīci,” pastāstīja inženieris Nunzante Skvelia.
Pētījumā piedalījās piecas universitātes. Vairāku gadu laikā to pētnieki tornī ievietojuši vairākus monitorēšanas instrumentus, lai noteiktu tā kustību.
“Mīkstā zeme, kuras dēļ tornis ir saliecies, patiesībā ir tā spēks, jo tā kalpo kā šoka absorbētājs. Tāpēc tornis izdzīvo pat postošākās zemestrīces,” skaidroja pētnieks Kamilo Nuti.
Zvanu tornis liecas par aptuveni 5 grādiem uz dienvidiem un ir 58 metrus augsts. Tā uzbūvei bija nepieciešami aptuveni divi gadsimti.