Ar aplausiem tika pavadīta Irbenes 32 metru antenas radioteleskopa deja, kā to bija nosaukuši modernizācijas projektā iesaistītie. Ja agrāk 600 tonnu smagā antenas iekārta pagriezienu par vienu grādu varēja veikt sešās sekundēs, tagad pagriešanās par diviem ar pusi grādiem iespējama vienā sekundē. Radioteleskopi ir gatavi pilnvertīgai funkcionalitātei, vēl jāveic atsevišķi testi ar modernākajām datu un mēriekārtām.
"Godīgi sakot, mēs esam ieguvuši absolūti jaunus, modernus divus teleskopus un vēl vienu virtuāli trešo teleskopu. Tas ir nenovērtējami," prieku neslēpj projekta koordinatore Jana Berka.
"Tas ir nenovērtējami ne tikai Latvijas un Baltijas mērogā, bet starptautiskā mērogā. Otrs smagākais posms ir priekšā, jo tagad mūsu zinātniekiem ir jāpierāda, ka ar šiem instrumentiem arī no zinātniskā viedokļa spējīgi strādāt ļoti augstā līmenī," uzsver Berka.
Īpašu izaicinājumu piedzīvoja vācu inženieri, kuru pārziņā bija iekārtas, kas nebija remontētas turpat 40 gadu. "Parasti es strādāju ar jaunākiem teleskopiem. Šis ir pirmais vecās paaudzes teleskops. Esmu tiešām pārsteigts. Grūtākais bija iepazīt šo veco tehniku. Saprast, kā šī vecā, padomju laika tehnika strādā," atzīst inženieris Arne Petersens.
Tas, cik ļoti pārvērtušies lielie instrumenti, nespēj atstāt vienaldzīgu arī zinātniekus, kuri te ir agrāk strādājuši pat vairākus gadus. "Katru reizi, kad ieraugu to antenu - neatkarīgi no tā, cik tu ilgi esi šeit strādājis vai kad tu esi bijis pēdējo reizi - pārņem tāds "wow" efekts, un tagad tas ir vienkārši vairākkārtējs," sajūsmu neslēpj Tartu observatorijas pētnieks Kārlis Zālīte.
Radioastronomija ir specifiska zinātnes joma, taču bez tās mūsdienu ikdiena tehnoloģiju un sakaru jomā būtu pilnīgi neiedomājama.
"Radioastronomija var likties kā tāda milzīga fundamentāla zinātne. Bet atliek tikai pieminēt, kad Wi-Fi tehnoloģijas izgudroja radioastronomi, radioastronomijas inženieri. Nu varētu teikt, ka mums nebūtu neviena mobilā telefona, ja nebūtu radioastronomija," atgādina Ventspils radioastronomijas centra direktors Valdis Avotiņš.
Jau rudenī zinātnieki varēs pilntiesīgi iesaistīties Eiropas kosmisko tehnoloģiju un pakalpojumu nozarē, kas Latvijai ir stratēģiski nozīmīga pētniecības joma.
