Līdz ar interneta aizvien pieaugošo lomu bērnu dzīvēs, likumdevēji meklē veidus, kā neapzinīgus jauniešus pasargāt no pārāk lielas atklātības tiešsaistē. Tādēļ Eiropas Savienības parlamentārieši Vispārīgās datu aizsardzības regulā ietvēruši punktu, kas liks jauniešiem līdz 16 gadu vecumam prasīt vecāku atļauju, lai reģistrētos sociālajos tīklos.
''Bērns neaptver, ka tas, ko viņš ieraksta sociālajos tīklos, ir zināms un redzams visiem.'' - Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Jekaterina Macuka stāsta, ka
bērni mēdz sociālajos tīklos atklāt ģimenes finansiālo stāvokli, dzīvesvietu, atrašanās vietu un citas ziņas, ko varētu izmantot krāpnieki. Nepieļaut bērnu patvaļīgu reģistrēšanos portālos varētu, izmantojot dažādas identifikācijas kartes.
''Citās valstīs ir tādas domas, ka vecāki varētu ar kredītkartēm pierādīt, ka viņi ir pieaugušie un ka tas ir viņu bērns. Ir dažiem citiem [datu] pārziņiem domas, ka viņi varētu iekļaut kādus noteikta veida jautājumus, uz kuriem atbildot, viņi var secināt, ka šī persona ir pilngadīga,'' idejas ieskicē Macuka.
Veids, kā pārliecināties par lietotāja vecumu, ir jāizdomā pašiem sociālo tīklu uzturētājiem. Pasaulē populārākā sociālā tīkla ''Facebook'' lietošanas noteikumi jau šobrīd nosaka, ka reģistrēties drīkst tikai no 13 gadu vecuma. Šobrīd gan nekas netraucē par savu vecumu melot, tādēļ ''Facebook'' paļaujas uz citiem lietotājiem, ka tie ziņos par bērnu atvērtiem kontiem, lai tos varētu dzēst.
Tikmēr pašmāju populārākajam sociālajam tīklam draugiem.lv vecuma ierobežojuma nav. Aptuveni 60 000 draugiem.lv lietotāju ir vecumā no 10 – 14 gadiem, savukārt aptuveni 30 tūkstoši ir vēl jaunāki. Draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks uzsver, ka portāls noteikti pielāgosies visām likuma prasībām, lai gan, viņaprāt, vecāka atļauja reģistrēties portālā nebūt nenodrošinās to, ka bērns vairāk apzināsies savu rīcību internetā un būs pasargāts no nelabvēļiem – tam ir vajadzīga nepārtraukta vecāka uzmanība.
''Ja bērns ir draugiem.lv, tad vecākiem ir jābūt ar viņu draugos. Ja bērns ir tviterī, tad vecākiem ir jāseko viņam tviterī. Ja bērns ir ''Snapchat'', tad vecākiem, grib to vai nē, ir jāiemācās lietot ''Snapchat'','' uzskata Palkavnieks.
Kā stāsta Jānis Palkavnieks, izsekot lietotāju vecumam var arī bez elektronisko karšu lietošanas, taču Tieslietu ministrijai ir skaidri jāpasaka, kādi rīki ir pietiekami un kādi nav.
''Tehniski tur nav absolūti nekādu problēmu. Mēs varam pie cilvēku reģistrācijas paprasīt, ja viņš norāda, ka viņš ir jaunāks par 16 gadiem, ka viņam ir jāaizpilda ailīte, kurā tiek paprasīta vecāku atļauja – vai tas ir vecāku profils, vai tas ir vecāku e-pasts, kuram mēs sūtīsim lūgumu apstiprināt, ka viņš piekrīt tam, ka viņa bērns ir reģistrēts. Tā varētu būt kāda anketa vai kas tamlīdzīgs, bet pagaidām mēs nezinām īsti, ko mums ieviest, lai tas būtu derīgs un atbilstošs šīm regulas prasībām,'' klāsta Palkavnieks.
Tieslietu ministrijas pārstāve Macuka stāsta, ka, visdrīzāk, jebkuru mehānismu jaunieši iemācītos apiet, taču svarīgi, lai sociālo tīklu uzturētājs izrādītu gribu pret to cīnīties:
''Sociālo tīklu uzturētājam būtu jārada rīks, lai pārliecinātos [par lietotāja vecumu], pēc iespējas labāks. Ja viņš pēc savas sirdsapziņas ir izdarījis visu, lai pārliecinātos, un viņam likās, ka tas ir pieaugušais, bet bērns ir kaut kādā veidā paņēmis, piemēram, vecāku elektronisko identifikācijas karti un piereģistrējies, tad uzturētājs nebūs par to atbildīgs.''
Nākamgad Tieslietu ministrija vērtēs, vai Eiropas noteikto 16 gadu vecuma slieksni Latvijā pazemināt līdz 13 gadiem, kā to pieļauj regula. Macuka gan norāda, ka līdz šim normatīvajos aktos biežāk lietots 16 gadu vecums, tādēļ loģiski būtu to saglabāt arī šajā gadījumā. Regula dalībvalstīm ir jāievieš līdz 2018. gada maija beigām.
