#DigitālāsBrokastis
"Radio Naba" un "Latvijas Radio 1" raidījums "Digitālās Brokastis" - Tava iknedēļas tehnoloģiju ziņu deva. Tehnoloģijas, digitālā kultūra un trendi, gadžeti un to apskati, kā arī sociālo tīklu jaunumi. Tiešraidē "Digitālās Brokastis" dzirdamas "Radio Naba" un "Latvijas Radio 1" ēterā katru piektdienas rītu 10.05.
Podkāsta formātā raidījums klausāms visās lielākajās straumēšanas platformās:
1. "ChatGPT" – runā, atpazīst attēlus un servē aktuālāko informāciju internetā
"OpenAI" mākslīgā intelekta čatbota "ChatGPT" maksas versija piedzīvojusi vērienīgus uzlabojumus – saziņu ar balsi un spēju apstrādāt cilvēka padotus attēlus sarežģītākiem vaicājumiem.
Balss saziņu čatbota viedtālruņa versijā nodrošinās jauna text-to-speech jeb teksta pārvēršana runā modelis un speech-to-text jeb cilvēka ar balsi izteiktā pārvēršana tekstā. Praktiski čatbotam varēs ar balsi gan uzdot jautājumus, gan no tā saņemt atskaņotas atbildes, kā rezultātā saziņai vajadzētu būt ātrākai un "cilvēciskākai".
Otrs jaunums – attēlu apstrāde. Ja līdz šim varēja čatbotam vaicāt, rakstot tekstu, tad turpmāk tam maksas versijā varēs vaicājumus izteikt arī ar attēliem. Piemēram, varēsiet pievienot bildi ar instrumentu kasti un prasīt, kurš no attēlā redzamajiem rīkiem nepieciešams velosipēda uzgriežņa pievilkšanai. Ideja līdzīga "Google Lens" izpildījumam, kur vari nofotografēt, piemēram, sēni mežā un palūgt, lai to atpazīst.
Treškārt, "ChatGPT" kopā ar "Bing" interneta pārlūku nodrošinās rezultātus no internetā svaigi publicētas informācijas. Sākumā tā būs iespēja tikai maksājošajiem lietotājiem, taču loks drīz varētu paplašināties. Starp citu, arī "Meta" nule kā izziņoja, ka tā "Meta AI Assistant", kas būs pieejamas "WhatsApp", "Instagram" un "Messenger", izmantos "Bing", lai piedāvātu lietotājam informāciju par aktuālajiem notikumiem.
2. "Counter-Strike 2" ir gaisā un bez maksas
Viena no pasaulē populārākajām videospēlē "Counter-Strike" tikusi pie tās jaunākās versijas jeb "Counter-Strike 2" (CS2), kas "Steam" platformā pieejama visiem interesentiem bez maksas. Uzlabota grafika un skaņa, uzlabota funkcionalitāte un pārstrādāta grafiskā saskarne pieejama gan "Windows", gan "Mac" datoru lietotājiem.
CS2 balstīts uz "Valve Source 2" spēles dzinēja. Bez vizuāliem uzlabojumiem pārstrādātas un uzlabotas spēļu kartes un uzlabotu lietotāja interfeisu, spēle piedzīvojusi arī funkcionālus uzlabojumus, no kuriem visvairāk, iespējams, varēs izjust tieši dūmu granātu darbībā. Tā vietā, lai dūmi no granātas katram spēlētājam tiktu renderēti individuāli, dūmu daļiņas būs reāla daļa no kartes un visiem izskatīsies vienādi. Tas ļauj arī ar dūmiem spēlēties, – piemēram, šaujot cauri, lodes veidos tajos "caurumus". Iemetot dūmu mākonī granātu, tā izkliedēs uz mirkli dūmus, iespējams, atklājot to otrā pusē meklētos pretiniekus.
Laba ziņa visiem ādiņu krājējiem – "CS:GO" spēlē uzkrātais saglabāsies spēlētāju mantu sarakstā un turklāt tās izskatīsies vēl labāk jaunajā izgaismojumā. Slikta ziņa gan visiem krāpniekiem – ja krāpies un tiki nobanots "CS:GO", tad durvis būs ciet arī "CS2".
3. "Meta" no jauna izziņo "Quest 3" brilles
Uzņēmums "Meta", kas agrāk bija pazīstams kā "Facebook", no jauna izziņojis savas nākamās paaudzes jauktās realitātes brilles "Quest 3". Ierīce būs pieejama 2024. gada sākumā un piedāvās virkni uzlabojumu salīdzinājumā ar iepriekšējo "Quest 2".
"Quest 3" būs augstākas izšķirtspējas displejs, plašāka leņķa redzes lauks, acu un sejas izsekošana, kā arī telpiskais audio. Tas arī atbalstīs bezvadu straumēšanu no datora vai mākoņpakalpojuma, ļaujot lietotājiem piekļūt jaudīgākai virtuālās realitātes (VR) un paplašinātās realitātes (AR) pieredzei, līdzīgi vīzijai, ko uzbūra "Apple" ar "Vision Pro" brillēm. Iecērtot mazu duncīti "Apple", "Meta" solīja, ka nevajadzēs arī nekādus vadus un nekādas bateriju pakas. Baterijas darbības ilgums? No 90 minūtēm līdz trīs stundām atkarībā no veiktajām darbībām.
"Meta" izpilddirektors Marks Zakerbergs sacīja, ka "Quest 3" ir solis pretī viņa redzējumam par metaversu jeb kopīgu virtuālo telpu, kurā cilvēki var mijiedarboties un radīt. Viņš teica, ka "Quest 3" ļaus lietotājiem "sajust vairāk klātbūtnes efektu vienam ar otru, izpētīt jaunas pasaules un izpausties tādos veidos, kā nekad agrāk.
4. "Tesla", "Eleport", "Enefit" un "Elektrum" saņems Eiropas Savienības atbalstu, lai attīstu elektroauto uzlādi Baltijā
Eiropas Savienība konkursa rezultātā finansēs vairākus attīstības projektus, kas atbilst Zaļā kursa mērķiem. No 26 apstiprinātajiem Alternatīvās degvielas infrastruktūras finanšu instrumenta projektiem pieci attiecinās uz Latviju – atbalstu no Eiropas Savienības saņems "Tesla", "Eleport", "Enefit" un "Elektrum". Visas uzlādes vietas piedāvās vismaz 600 kilovatu (kW) kopējo jaudu un minimālo 150kW jaudu katrai pieslēgvietai, vēstīja vietne uzlādēts.lv.
"Eleport" ar 13,8 miljoniem eiro lielu atbalstu attīstīs uzlādes tīklu četrās valstīs (Baltijā un Polijā), kas piedāvās 138 uzlādes stacijas (552 pieslēgvietas), 15 stacijas paredzētas Latvijā.
"Enefit Volt" ieguva 1,5 miljonus eiro, lai izvietotu 30 uzlādes stacijas (60 pieslēgvietas) visā Baltijā.
"Elektrum Drive" saņēmuši atbalstu 5,5 miljonu apmērā, lai paplašinātu savu tīklu par 73 uzlādes vietām ar 292 pieslēgvietām Baltijā vieglajām automašīnām. Tāpat "Elektrum Drive" plāno attīstīt divas stacijas elektriskajām kravas automašīnām – paredzētas četras pieslēgvietas ar 350kW jaudu katrā.
No finanšu instrumentā pieejamajiem 352 miljoniem lauvas tiesu jeb 148 miljonus eiro ieguva "Tesla" pieteikumi. Autoražotājs plāno attīstīt dažādus projektus kopumā 22 valstīs, izbūvējot vairāk nekā 7000 pieslēgvietas. No oficiālās informācijas noprotams, ka šie projekti attiecas ne tikai uz jaunu uzlādes punktu attīstīšanu, bet arī uz esošo vietu uzlabošanu, nomainot novecojušas iekārtas vai paplašinot uzlādes punktus ar jaunām pieslēgvietām.
5. Latvieši – pasaulē lielākie mobilo datu patērētāji
Privātais mobilo datu ekosistēmas un telekomunikāciju operatoru rezultativitātes analītikas serviss "tefficent" aizvadītajā nedēļā publicēja pētījumu, kurā kā viens no galvenajiem lielumiem analizēts mobilo datu kopapjoma patēriņš uz vienu tīkla reālo patērētāju. Lai arī šis "tefficent" pētījums bija nepilnīgs, attiecībā uz Latvijas mobilo operatoru devumu LSM.lv izdevās iegūt informāciju, kas apstiprina – tieši Latvijas mobilo tehnoloģiju operatori ir drošā TOP10 pasaulē un TOP5 līderos Eiropā, rēķinot datu apjomu, kuru patērē telekomunikāciju klienti, "Digitālajām brokastīm" pastāstīja LSM.lv autors Mareks Matisons.
Kā redzams – galveno datu apjoma līderu vidū ir Eiropas Ziemeļu telekomunikāciju operatori un uzņēmums, kas darbojas Tuvējos Austrumos. Viens no galvenajiem faktoriem, kas ļāvis sasniegt lielu datu apjomu mobilo operatoru klientiem, ir plašā 5G pieejamība reģionos. Piemēram, Kuveitas un Saūda Arābijas teritorijās operators spējis infrastruktūru būvēt, ieguldot pašos jaunākajos tehnoloģiju risinājumos, un veidot to tieši 5G telekomunikāciju standartam atbilstošu.
Eiropas TOP5 plecu pie pleca atrodas Latvijas un Somijas telekomunikāciju operatori. Latvija šādā rezultātu topā nav pirmo reizi – bija jau 2019. gadā. Jāpiebilst, ka arī tolaik "tefficent" pilnvērtīgai ainai nebija iekļāvis savā pētījumā visus Latvijas operatorus.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) kopīgi ar Baltijas un Ziemeļvalstu regulatoriem veidotajā elektronisko sakaru nozares datu salīdzinājumā par 2022. gadu starp astoņām valstīm Latvija saglabā 2. vietu ar augstāko mobilā interneta patēriņu. Pērn viens Latvijas iedzīvotājs mēnesī patērējis ap 49 gigabaitus (GB) (2021. gadā – 42 GB), Somijā – 63 GB (2021. gadā – 56 GB). Lai arī mobilo datu patēriņš, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, audzis visās valstīs, Latvija jau trešo gadu pēc kārtas uzrāda otro lielāko mobilo datu patēriņu reģionā, un internetu mobilajās ierīcēs vairāk lieto tikai Somijā, apstiprina arī šajā nedēļā publiskotā informācija.
Lieli apjomi, cienījami ātrumi
Spēja ātri piegādāt datus caur mobilajām ierīcēm vienlaikus nozīmē arī labu mobilo tehnoloģiju pamatu – tīkla infrastruktūru. Neatkarīgais pētnieks, datu analītikas uzņēmums "ookla" norāda, ka kopējais Latvijas mobila interneta lejupielādes ātrums ir 37. vietā pasaulē (kamēr optisko tīklu ātrumā Latvija ir 63. vietā pēc šī resursa datiem).
SPRK kopš 2021. gada vairs neveic aktīvu uzskaiti un mērījumus par mobilā interneta pakalpojuma pieejamību un tā ātrumu visā Latvijas teritorijā, tādēļ "ookla" pašlaik ir vienīgais resurss, kura metodiku vērtēt telekomunikāciju operatoru klientiem, lai salīdzinātu saņemto kvalitāti ar "vidējo" rādītāju.
