Detaļu jaunatklājēji – kartēšanas kopienu foruma iespaidi

Atvērtā kopienas kartogrāfija

"Es ilgstoši meklēju sev jēgpilnu hobiju un priecājos, ka esmu to atradusi OSM," LSM.lv dedzīgi stāstīja viena no konferences runātājām Regita Zeiļa. Viņa daudz plašāk pazīstama kā sociālās uzņēmējdarbības vēstnese un ir šīs jomas asociācijas vadītāja.

Līdzās citiem komūnas dalībniekiem, konferences runātājiem viņa ir līdz šim vismazāk publiski saistīta ar ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju (ĢIT) jomu. Konferences lektoru vidū bija pārstāvēti kā Latvijas un Baltijas, tā arī Eiropas un arī globālo tehnoloģiju milžu vadošie eksperti – visi ar ilgstošu fokusu uz ĢIT. 

"Būtībā "OpenStreetMap" fokusējas uz kopienu zinātni un to, ka kopiena, sabiedrība un cilvēki paši līdzrada datus, kas ir visiem vajadzīgi un kurus visi var brīvi lietot.

Bieži vien, kad saku, ka mans hobijs ir kartēt OSM platformā, pirmais jautājums ir – bet kādēļ – viss taču jau ir uz kartes. Manā ieskatā ir problēma, ka sakartēts "Google Street maps" vai "Arc GIS" un lielākajā daļā gadījumu šis kartējums kādam pieder.

Tātad – dati, lai gan mums gribētos domāt – bet nav brīvi izmantojami. Otrām kārtām, arī rediģēšana ir korporāciju atbildība un viņu rokās. OSM ir kā karšu vikipēdija – kur katrs var dot savu ieguldījumu," stāsta Regita.

Viņa atzina, ka ir patiesa karšu un kartogrāfijas entuziaste. Arī maģistra grādu Regita ieguvusi tieši ģeogrāfijā, "karšu biznesam" visnotaļ tuvā jomā. Tiek kolekcionētas kartes – lielākajā daļā tās ataino Regitas dzimto novadu Latgali un viņai tuvo Rēzeknes apkaimi.

"Tā kā man patika vecas kartes, es pēc sava bakalaura antropoloģijā devos studēt ģeogrāfiju. Lai gan, piemēram, tad, kad kārtoju eksāmenu ģeogrāfijā vidusskolā, es neglābjami izgāzos – nevis atzīmes, bet atceroties, cik slikti es par to jutos izpratnē. Man, piemēram, bija jāatbild uz jautājumu, kā rodas tuksneši, un es nespēju sniegt labu atbildi par to..," atmiņās kavējās Regita.

Ejot uz studijām ģeogrāfijā, Regita bija cerējusi, ka iemācīsies viegli kartēt, taču, tā kā ar ģeogrāfijas zinātni pirmā tiešā saskare notika jau maģistrantūras līmenī, pastāvēja pieņēmums, ka visu tehnisko pamatzināšanu prasmes jau iegūtas bakalaura mācību procesā. Kā pati saka – lielākā ironija bija apstāklī, ka, iegūstot maģistra grādu, tieši tehniskajā līmenī kartes viņa veidojusi dizaina rīkos, nevis tehniskajos kartogrāfu instrumentārijā esošajos risinājumos.

"Lūk – kā es nonācu līdz OSM. Es sapratu, ka tas ir vienkāršs un pozitīvs veids, kā varu dot ieguldījumu savai kopienai – radot saturu, kuru var izmantot pilnīgi visi citi," aizrautīgi stāsta Regita.

Viņa piebilda, ka sadarbībā ar OSM kopienu Latvijā un tās aktīvāko ideju vēstnieku Rihardu Olupu top arī kartēšanas ballītes, kuru laikā risinās lekcijas, kartēšanas darbi un paveikto rezultātu svinēšana – īstenā kopienas kopdarba garā.

Kartes ap mums

Dienu no dienas sociālo mediju platformu vidē un tradicionālajos medijos mūsu dzīves notikumu līnijas šķērso dažādu karšu attēli. Sākoties pilna mēroga Krievijas karam Ukrainas teritorijā, dažādas – satelītu attēlos ietverts kartējums un militāras kartes uzvirmo ikdienā arvien biežāk, līdzās OSINT ("open source intelligence" – angl.) – atvērto informācijas avotu analīzes saturam.

Nesenā kara traģēdija, saspridzinātais Kahovkas HES aizsprosts un plūdu sekas tiek analizētas un izpratne par šo veidojas vislabāk, tieši uzlūkojot kartētos attēlus, kur plūdu sekas redzami parādītas.

Kartogrāfija mūs ieskauj kā tradicionālā izpratnē – tiecoties izvairīties no satiksmes sastrēgumiem un lietojot kādu no kartē balstītajiem ceļvežiem, kā izvēloties kopābraukšanas transportu, tā arī netieši, taču ne mazāk ievērojami. Tā, piemēram, pagājušajā gadā kartēšanu sāka Rīgas "digitālā dvīņa" projekts. Par šādu tēmu "Baltijas ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju konferencē" ar priekšlasījumu uzstājās projekta īstenotāju pārstāvji.

Savukārt par tikai nesen popularitāti ieguvušajiem AI (mākslīgā intelekta) balstītiem risinājumiem, kur to lietojums palielina efektivitāti, analizējot kartē ietverto, Latvijas piemēros, apskatot plūdu draudu tēmas un bebru populācijas ietekmi uz mežaudzēm, speciālisti no AS "Latvijas Valsts Meži" spēja sniegt skatījumu jau pagājušajā gadā.

Trešā konference pēc triju gadu pauzes

"Pēdējā konference Latvijā tika aizvadīta pirms trim gadiem un tieši nedēļu iepriekš, pirms pasaulē sākās pārmaiņas. Šīs pārmaiņas nomainīja nākamie satricinājumi. Šo gadu laikā esam piedzīvojuši dažādas transformācijas, pieeju un uzskatu maiņas, esam bijuši spiesti uz lietām raudzīties citādi un lietas risināt citādi. Es ceru, ka konference ir bijusi lieliska iespēja iepazīt to, kā uz dažādajām izmaiņām un arī to radītajām iespējām reaģē ĢIT pasaule un kādus risinājumus tā spēj sniegt," stāstīja Latvijas ĢIS biedrības pārstāve un viena no konferences organizatorēm Elīna Jakubaņeca.

Šķiet, līdzīgi kā ar liela mēroga sporta forumiem, nozaru forumus un starptautiskas konferences mēs spējam sarīkot izcilā līmenī. Klātienē "Baltijas ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju konferenci" apmeklējušie atceras, ka ja pirmais Latvijas ĢIS biedrības – ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (ĢIS) nozares profesionāļu forums bija pozitīvs lokālas ietekmes notikums, tad šī konference 2023. gadā parādīja Rīgu kā Eiropas ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju centru.