#DigitālāsBrokastis
"Radio Naba" un "Latvijas Radio 1" raidījums "Digitālās Brokastis" - Tava iknedēļas tehnoloģiju ziņu deva. Tehnoloģijas, digitālā kultūra un trendi, gadžeti un to apskati, kā arī sociālo tīklu jaunumi. Tiešraidē "Digitālās Brokastis" dzirdamas "Radio Naba" un "Latvijas Radio 1" ēterā katru piektdienas rītu 10.05.
Podkāsta formātā raidījums klausāms visās lielākajās straumēšanas platformās:
1. Latvijas Universitātē rada jaunu elektrības ieguves paņēmienu kosmosa misijās
Pirmoreiz pasaulē nodemonstrēts jauna tipa elektrības ieguves paņēmiens, ko izmantot ekstremāli tālās kosmosa misijās. Iekārtā kodoldegvielas siltumu pārvērš skaņā, kas tālāk tiek pārveidota elektrībā. Prototips "SpaceTRIPS" izgatavots Latvijas Universitātes Fizikas institūtā, ziņoja "LSM.lv".
Kā skaidroja universitātē, elektrības iegūšanas paņēmiens radīts, izmantojot divu, iepriekš kopā nesajūgtu, samērā mazpazīstamu tehnoloģiju apvienojumu vienotā iekārtā. Prototips sastāv no divām mašīnām: termoakustiskā dzinēja – iekārtas, kas kosmosā pārveidos kodoldegvielas siltumu skaņā, un ģeneratora, kas skaņu pārveido elektrībā, izmantojot šķidra metāla svārstības magnētiskajā laukā.
Iekārtai nav kustīgu, dilstošu detaļu. Vienīgais, kas kustas, ir šķidrs metāls. Tas ļauj nodrošināt elektroapgādi zondei daudzu desmitu gadu garumā bez apkopes. Tā var tikt izmantota tālos lidojumos, kur Saules enerģijas ir maz. Ņemot vērā to, ka iekārtas darbības princips ir fundamentāli jauns, tai paveras iespējas arī enerģētiskiem pielietojumiem ne tikai kosmosā, bet arī citviet – uz Zemes. Iekārta tapusi starptautiskas sadarbības rezultātā, sadarbojoties septiņām organizācijām no piecām Eiropas valstīm.
2. Eiropā arvien vairāk elektroenerģiju iegūst no atjaunojamiem energoresursiem
Saskaņā ar jaunāko "Ember" domnīcas ziņojumu Eiropas Savienībā (ES) pagājušajā gadā bija rekordliels samazinājums piesārņojumam no fosilā kurināmā spēkstacijām. Fosilā kurināmā izmantošana ir nokritusies līdz zemākajam punktam kopš uzticamas uzskaites sākumiem 1990. gadā – tā veido mazāk nekā vienu trešdaļu no ES saražotās elektroenerģijas 2023. gadā.
Enerģijas ražošana bez oglekļa piesārņojuma ietver atjaunīgos energoresursus (piemēram, sauli, vēju, ūdeni) un kodolenerģiju. Strauju kritumu piedzīvoja kā ogļu, tā gāzes spēkstacijas. Tas samazina enerģētikas nozares piesārņojuma apjomus pat vēl vairāk nekā 2020. gadā, kad Covid-19 pandēmija apturēja uzņēmējdarbību un ceļošanu, vēstīja "The Verge".
Savukārt, pēc uzņēmuma "Augstsprieguma tīkls" datiem, Latvijā 2023. gadā no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzums sasniedza 68% no patērētās elektroenerģijas. Hidroelektrostacijas saražoja par 38% vairāk, vēja elektrostacijas – par 42% vairāk, un būtiski, par 329%, pieaudzis saules elektrostaciju saražotais elektroenerģijas apjoms. "Augstsprieguma tīkls" gan izceļ, ka to kopējais devums Latvijas elektroenerģijas kopējā bilancē vēl joprojām ir mazs – 2,1%.
3. Vai nākotnē "WhatsApp" ziņas varēsim sūtīt arī uz "Telegram", "Signal" un citām platformām?
Ziņapmaiņas platformai "WhatsApp" un "Facebook Messenger" līdzīgi kā citām lielām tehnoloģiju platformām nāksies veikt būtiskas izmaiņas šī gada martā, stājoties spēkā Eiropas Savienības Digitālā tirgus aktam. Viena no būtiskajām izmaiņām – savstarpējā sadarbība ar citām platformām. Vai nākotnē varēsim nosūtīt ziņas uz "WhatsApp" arī no "iMessage", "Telegram", "Signal" u.tml. platformām?
Kā portālam "Wired" atklāja "WhatsApp" inženieru direktors Diks Brouvers, platforma jau pēdējos divus gadus strādā pie pilnīgi šifrēta servisa, kas ļautu saslēgties ar citām ziņapmaiņas platformām un cilvēki varētu čatot brīvi, neatkarīgi no lietotnes, ko izmanto. Eiropā pārmaiņas gan uzspiež Digitālo tirgus akts, jo "Meta" jeb "WhatsApp" mātes kompānija ir viens no sešiem vārtziņiem, uz kuru akts attieksies.
Akts gan sākotnēji pieprasīs savstarpējās saziņas iespējas teksta formātā, tai skaitā, attēlu, balss ziņu, video un failu savstarpējai pārsūtīšanai. Sazvani un grupu čati potenciāli būtu nākotnes papildinājums. Te gan jāizceļ, ka SMS netiktu iesaistīts kā saziņas veids. Kā skaidroja Brouvers, visticamāk, sākumā visas trešo pušu platformu ziņas tiks kārtotas atsevišķa sadaļā, jo pastāv bažas par iespēju nodrošināt vienlīdz augstu drošību savstarpējā saziņā starp platformām.
4. "TikTok" platformā iestājas klusums pēc "Universal Music Group" aiziešanas
Pagājušajā nedēļā "TikTok" neizdevās panākt vienošanos par licencēšanas tiesību atjaunošanu ar "Universal Music Group" (UMG), kā rezultātā tūkstošiem, iespējams, miljoniem dziesmu no UMG bibliotēkas pēkšņi tika izņemtas no platformas. Solis bija pārsteidzošs, ņemot vērā, cik ietekmīgs "TikTok" ir kļuvis globālajā mūzikas kultūrā. Pametot vienu no lielākajām mūzikas tendenču veidojošajām platformām, UMG cer, ka "TikTok" atgriezīsies pie sarunu galda ar izdevīgāku piedāvājumu.
UMG pamato savu lēmumu ar to, ka tehnoloģiju gigants piedāvāja māksliniekiem neizdevīgus nosacījumus, pat salīdzinot ar sliktajiem straumēšanas nosacījumiem, piemēram, no "Spotify". Nekas neliecina, ka sarunas joprojām turpinās, taču gan "TikTok", gan UMG interesēs būtu panākt vienošanos. No UMG puses solis varētu būt kaitējošs mazākiem māksliniekiem, kuri tagad ir zaudējuši "TikTok" platformas priekšrocības sasniegt jaunas auditorijas. "TikTok" savukārt šobrīd ir jācīnās ar to, lai apklusinātu lērumu video un dažādus dziesmu atvasinājumus.
Neskatoties uz aizliegumu "TikTok" platformā joprojām zem citiem nosaukumiem un citādi apslēptas var atrast UMG kataloga dziesmas. Neoficiāli šo melodiju klipi joprojām ir atrodami redzami vecākos videoklipos, bieži vien bez oriģinālā izpildītāja vārda. Daudzos gadījumos dziesmas ir apzināti paātrinātas vai palēninātas vai nu kā stilistiska izvēle, vai, iespējams, lai izvairītos no automātiskas dzēšanas. UMG gadījums izcēlis saules gaismā, cik ļoti "TikTok" attīstība ir atkarīga no licencētas populārās mūzikas, vēstīja "The Verge".
5. Dziļviltojuma videozvanā izkrāpj 23,8 miljonus eiro
Dziļviltojumu pielietojums uzņem apgriezienus – no Teilores Sviftas viltotām plikbildēm līdz nesen izkrāptiem 23,8 miljoniem eiro no kāda Honkongas uzņēmuma. Cietušais, vārdā nenosaukta starptautiska uzņēmuma Honkongas filiāles darbinieks, tika apmuļķots un piedalījās videokonferences sarunā, kurā viņš bija vienīgā īstā persona – pārējā grupa bija viltoti reālu cilvēku attēlojumi, vēstīja "Techspot".
Darbinieks paklausīja zvana laikā dotajām instrukcijām, pārskaitot 200 miljonus Honkongas dolāru jeb aptuveni 23,8 miljonus eiro uz vairākiem Honkongas bankas kontiem. Tikai nedēļu vēlāk, kad darbinieks sazinājās ar uzņēmuma galveno biroju, tika atklāts krāpniecības gadījums.
Rīkojums veikt naudas pārskaitījumu nāca pēkšņi pirms sapulces beigšanas. Savukārt pēc tam, lai uzturētu kontaktu ar darbinieku, tika izmantoti čati, e-pasti un individuāli videozvani. Policija turpina izmeklēšanu, taču neviens nav aizturēts.
