Elektroauto Latvijā kļūst arvien vairāk. Cilvēki tos gan iegādājas savā īpašumā, gan nomā. Patlaban pa Latvijas ceļiem pārvietojas aptuveni 5300 šādu auto, un kopš gada sākuma to skaits pieaudzis par 1300.
"Par to, ka izlādēsies mašīna un mēs paliksim ceļa malā, principā uztraucas cilvēki, kas nebrauc vai nav braukuši ar elektromašīnām, pārējie piešaujas, un tā īsti nav problēma," skaidroja "kursors.lv" galvenais redaktors Kristaps Skutelis.
Kamēr elektroauto daudziem vēl ir diezgan jauna lieta, sākumā var rasties jautājums, kur es varu uzlādēt savu transportlīdzekli. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) izveidotais "E-mobi" uzlādes staciju tīkls ar 140 uzlādes stacijām nodrošina iespēju ar elektromobiļiem droši pārvietoties visā Latvijas teritorijā.
"E-mobi tīkls ir tāds kā elektro uzlādes mugurkauls Latvijā, jo tas ir izveidots visā Latvijas teritorijā gan uz lielajiem valsts reģionālajiem ceļiem, gan lielākajās pilsētās un Pierīgā. Elektromobiļa īpašnieks no Daugavpils līdz Liepājai var neuztraucoties mērot šo ceļu, uzlādējoties ik pēc 60 kilometriem," stāstīja CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.
Uzlādes princips šādās stacijās ir vienkāršs. Tīkls veidots tā, lai auto būtu iespējams uzlādēt diezgan ātri. Stacijā ir jāautorizējas, jāizvēlas konektors, un stacija to atbrīvos. Tad to būs iespēja pievienot auto un spiest pogu "sākt".
Līdzās "E-mobi" tīklam uzlādes stacijas veido arī privātās kompānijas. Ir gan "Eleport", gan "Elektrum Drive", arī dažās degvielas uzpildes stacijās "Virši". Piemēram, "Elektrum Drive" sācis nodrošināt iespēju uzlādēt automašīnas daudzdzīvokļu namu pagalmos.
Šobrīd kopumā Latvijā uzņēmumi un Ceļu satiksmes drošības direkcija izveidojuši 2,38 stacijas (gan ātrās, gan lēnās) uz katriem 10 reģistrētajiem elektroauto.
"Pirmajā pusgadā tika veiktas vairāk nekā 20 000 veiksmīgas uzlādes pie mums ar kopējo apjomu virs 420 megavatstundām. Tas šajā laika periodā ir ļāvis ietaupīt vairāk nekā 250 tonnas CO2 izmešu," skaidroja "Elektrum Drive" produktu vadītāja Elīna Červinska.
Bet kā atrast sev tuvākās uzlādes stacijas? Katrs komersants izveidojis savu mobilo lietotni, kur konkurentu stacijas neuzrādās. Viens no variantiem ir meklēt informāciju "Latvijas valsts ceļu" mājaslapā vai lietotnē "PlugShare", kurā ir pieejama informācija par visiem lādētājiem.
Tomēr jārēķinās, ka šādā veidā nebūs iespējams saprast, vai uzlādes punkts ir aizņemts. Lai iegūtu šo informāciju, jāizmanto katra uzņēmuma izstrādātā mobilā lietotne.
Vēl jāņem vērā, ka komersanti arī piedāvā divus maksājumu risinājumus. Ātrā uzlāde visbiežāk būs, maksājot par minūtēm, bet lēnā – par patērētajām kilovatstundām.
"Jo lēnāka uzlāde, jo izdevīgāk, un tas būs arī saudzīgāk pret mašīnas akumulatoru, tāpat kā jebkuru telefonu, datoru vai jebko, ja mēs lādēsim lēnītēm, nesteidzīgi, tad ilgāk kalpo akumulatori. Ātrā uzlāde ir paredzēta, kad mēs kaut kur ceļojam, izbraucam kaut kur ārpus mājas vai darbavietas. Tas būs dārgāk, jo tīklu īpašnieki nav ieinteresēti, lai tu tur ilgi karātos. Palādēji 10–30 minūtes un brauc tālāk, lai nākamais klients var lādēties," skaidroja Kristaps Skutelis.
Eksperti norādīja, ka līdzīgi kā ar benzīntankiem cilvēki laika gaitā pieradīs arī pie uzlādes stacijām un tā, vai vajadzīga ātrā vai lēnā uzlāde. Galu galā ikdienas maršruti parasti visiem ir vieni un tie paši.
