Vajadzēja 17 gadus, lai Latvijas ultramaratonisti atkal uzdrīkstētos Grieķijā startēt vēsturiskajā Spartatlonā, kurā skrējējam 36 stundu laikā jānokļūst no Atēnām līdz Spartai. Starts Akropolē, ceļā 246 kilometri un finišs pie karaļa Leonīda statujas. Ja 1995.-1997.gados Grieķijā trīsreiz skrēja pa vienam dalībniekam, tad 2014.gada septembrī misijā uz dienvidiem devās komanda sešu skrējēju sastāvā, kuru trasē apkalpoja atbalsta personāls. Par sasniegumu var saukt pašu piedalīšanās faktu, par vēl lielāku sasniegumu var dēvēt četru skrējēju finišu, taču par gada notikumu var nosaukt Valda Ņilova iekļūšanu labāko desmitniekā.
Latvija tika pamanīta, un sarkanbaltsarkanās krāsas plīvoja līdzās citiem karogiem.
Monblāna masīvā Francijas, Itālijas un Šveices Alpos 12.gadu notika viens no centrālajiem pasaules kalnu skriešanas sarīkojumiem. Vairāk nekā 30 Latvijas pārstāvju augustā gan skrēja apkārt Rietumeiropas augstākajai smailei, gan pieveica citas sarežģītas kalnu taku distances. Klasiskajā skrējienā apkārt Monblānam finišēja septiņi no 10 Latvijas skrējējiem un kā lielākais sasniegums noteikti minams alpīnistes Līgas Plakanes finišs pirmo ziemas olimpisko spēļu mājvietā Šamonī pēc 168 kilometriem un 9600 augstummetru summas, kas savākta 10 virsotnēs. Viņa kļuva par trešo Latvijas sievieti, kas pieveic šo distanci.
2014.gads bija zīmīgs ar to, ka Dmitrijs Ničipors bija pirmais, kurš pieveica gandrīz nedēļu ilgo un aptuveni 300 kilometru garo pārgājienu ar 28 000 augstummetru summu.
2015.gadā uz Monblāna kalnu skrējienos piedalīties dosies 42 skrējēji no Latvijas, liecina janvārī notikusī dalībnieku izloze. Pagaidām nav zināms, vai kāds no Latvijas skrējējiem maija beigās Francijā piedalīsies pasaules čempionātā kalnu taku skrējienos.
Lai arī 50 kilometru distance ir īsākā no ultramaratonu plašā klāsta, tā nav no vieglākajām, jo skrienama tuvu klasiskā maratona tempam. Īrijā dzīvojošais Raivis Zaķis oktobrī bija starp pasaules labākajiem un Katarā izcīnīja augsto 7.vietu skriešanai nepiemērotos laikapstākļos.
100 kilometru distancē Latvijai 2014.gads nebija veiksmīgs, jo nevienam neizdevās noskriet ātrāk par astoņām stundām. Ja 2013.gadā to izdarīja četri skrējēji, tad pērn viņi bija koncentrējušies citiem startiem vai arī gatavojās lielākiem izaicinājumiem. Ultramaratonistu klasiskajās 24 stundu sacensībās netika sarīkots pasaules čempionāts, taču kādās no šāda formāta sacensībām Uldis Kļaviņš pamanījās noskriet 198 kilometrus. 2015.gada aprīlī pasaules čempionāts notiks Itālijā un skrējienam Turīnā jau notiek nopietna gatavošanās arī Latvijas izlases dalībniekiem. Daudziem vēl spilgtā atmiņā Jāņa Actiņa 243,9 kilometri 2013.gada pavasarī.
Diennakts skrējienam gatavojas arī Gunārs Ķeģis, kurš aizvadītā gada izskaņā triumfēja Igaunijā 12 stundu skrējienā, pieveicot 122,2 kilometrus. Igaunijā ļoti labus rezultātus uzrādīja arī citi Latvijas ultramaratonisti. Jūnijā "Laulasmā Ultra" 211 kilometrus (10 pusmaratoni) skrējienā uzvarēja Laimonis Skadiņš un Dace Veipa, kura triumfēja kaimiņvalsts ultramaratonu kopvērtējumā sieviešu konkurencē. Sezonas labāko trijniekā iekļuva arī Guna Ūsele, tādējādi Latvijas skrējējas 2014.gadā demonstrēja pārsvaru Igaunijas sieviešu reitinga augšgalā.
Pirmo reizi sezonas kopvērtējums ultragarajās distancēs tika apkopots arī Latvijā. 2014.gadā tam arī bija pietiekams iemesls, jo notika vairākas būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā sacensību skaits trīskāršojās. Otro sezonu aizvadīja Baltijas baso pēdu ultramaratons Kurzemes piekrastē. Pēc vairāku gadu trimdas Latvijā atgriezās valsts čempionāts 100 kilometru skriešanā. Samērā lielu ažiotāžu bija radījis jaunizveidotais "Cēsis Eco Trail", un pēc 21 gada pārtraukuma tika atjaunots vēsturiskais "Skrējiensoļojums Rīga-Valmiera".
Noslēdzoties sezonai, par tās kopvērtējuma uzvarētājiem un Kefīra kausa ieguvējiem kļuva Edgars Rencis un Inga Ziediņa.
2015.gadā ultragaro skrējienu kopvērtējumam pievienosies 54 kilometru nakts skriešanas sacensības Rendas ezeru apkārtnē "Zilonis tumsā". Par nopietnu cīņu sezonas garumā jau janvārī liecina visu 107 dalībnieku vietu rezervēšana seriāla pirmajam posmam "Rīga-Valmiera", kas notiks 28.martā. Visticamāk, jaunajā sezonā parādīsies aizvien jauni garo gabalu skrējēji, kuri devalvēs savas līdzšinējās kilometrāžas.
Līdzenumu zemē Latvijā jau vairāk nekā 10 gadus atrodas kalnu takas, kuras ar katru gadu piesaista aizvien vairāk interesentu. Flagmanis "Siguldas kalnu maratons" ir tikai gadu jaunāks par pasaulē slavenāko kalnu skrējienu "Ultra-Trail du Mont-Blanc". Bez sacensībām Siguldā un Priekuļos 2014.gadā notika kalnu taku skriešanas sacensības Cēsīs un Tukuma pusē.
Apkopojot četru sacensību rezultātus, par Latvijas kalnu karali un karalieni tika kronēti Kristaps Broks un Baiba Močāne.
"Āža kalna Stirnu buks" rīkotāji ne tikai parādīja, ka var sarīkot šādas sacensības ārpus Gaujas nacionālā parka, bet arī izstrādājuši plānu, 2015.gadā piedāvājot piecu skrējienu seriālu. Kā sezonas jaunums plānots arī 16 kilometru "Kalniešu skrējiens" Pļaviņās, ko savā multisporta seriālā iekļāvis veikals "MySport".
Ja līdz šim daudzi kalnu skriešanas entuziasti piedalījās sacensībās Horvātijas pussalā Istrā, Kanāriju salās, Madeiras salā, Itālijas Dolomītos notiekošajā "Lavaredo Ultra Trail", Čehijā esošajos Bohēmijas kalnos, Somijas Karēlijā un citviet, lai savāktu nepieciešamos Monblāna skrējienu punktus, tad tagad vismaz pirmos punktus ir iespējams sapelnīt pašu mājās. Par to liecina arī prāvais dalībnieku skaits sacensībās. 2014.gadā "Kefīra kausā" piedalījās 301 skrējējs, savukārt Kalnu karaļa un karalienes kopvērtējumā redzami 570 dalībnieki.
Kalendāra plānotājos jāatzīmē, ka 2015.gadā izmaiņas piedzīvos Siguldas kalnu maratons, kurš notiks 3.oktobrī.
