Francijas 24 stundu ultramaratonā Uldis Kļaviņš bija eksotisks viesis un jau pirms starta saņēma nedalītu vietējo mediju uzmanību, jo viņš bija vienīgais, kas nepārstāvēja rīkotājvalsti. Sacensības notika Bretaņas pusalas Ploeren pilsētā, kas nav lielāka par Cēsīm. Distance bija vienu kilometru gara un tā veda cauri angāram, kurā varēja padzerties, paēst, tikt pie kāju masāžas, pagulēt un atgūt spēkus turpmākam skrējienam.
"Tas bija draudzīgs savējo pasākums, līdzīgs Meremoisai, tikai Francijā, jo tur arī vietējie entuziasti rīko šīs sacensības, kas šogad pirmo reizi bija izaugušas līdz oficiāli uzmērītai trasei un čipu sistēmai. Franchi teica, ka tieši es šo izturības skrējienu padarīju īsteni starptautisku, jo bija vēl tikai viens pārstāvis no viņu kaimiņvalsts Beļģjijas, pareejie - franči. Man jau lūdza, lai nākamgad atgriežos, kaut arī esmu jau apsolījies nākamruden braukt ciemos pie itāļiem," portālam LSM.lv pastāstīja Uldis Kļaviņš.
Lauras Hofmanes video
"Ar pašu skriešanu un izturību gāja ļoti labi. Vismaz pirmo sacensību daļu noteikti, jo nemaz tik pašpārliecināti neuzsāku. Pirmos apļus skrēju ar tempu 5:30 min/km un ātrāk par 5 min/km gandriiz neskrēju. Manām kājām bija problēmas pielāgoties trases segumam, jo daudzviet tas bija slīps uz vienu vai otru pusi, līdz ar to, ar laiku sāka sāpēt pēda," sacensību sākumu atceras Uldis.
"Lai uz slīpām virsmām apavos neļodzītos pēdas, pievilku ciešāk kurpju šņores. Laikam līdz ar to saspiedu asinsvadus un otrajās 12 stundās kājas tika piedzītas kā bluķi, neskatoties uz to, ka lietoju kompresijas zeķes.
Guvu pieredzi par to, kuras sporta želejas man palīdz. Tās, kas palīdzēja uz augšu pacelt kājas, bija par maz, bet nākošreiz zināšu, ko un kā darīt, pēc skrējiena stāsta Uldis Kļaviņš un angliski piebilst: "I will be back on 24h track" jeb "Es atgriezīšos 24 stundu sacensībās."
Sacensībās startēja 82 ultramaratonisti un vairāk kā 20 stundas vadībā atradās siguldietis Uldis Kļaviņš, kurš tikai noslēgumā palaida garām trīs vienīgos francūžus, kuri spēja noskriet vairāk par 200 kilometriem.
Pirmajās 12 stundās Uldis Kļaviņš spēja uzlabot savu līdzšinējo 132,2 kilometru sasniegumu, kas 2013.gada Vecgada dienā tika uzrādīts Igaunijā. Ultramaratona otrajā daļā nācies cīnīties ar krampjiem kāju muskuļos un nav līdzējušas arī speciālas masāžas, pastāstīja Uldis Kļaviņš. Viņš bijis spiests pāriet soļos un atvadīties no sacensību līdera goda.
Tādējādi sacensību otrajā daļā pieveikts divreiz mazāks apļu skaits kā pirmajās 12 stundās un nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi - 200 kilometri. Lai arī Ulda rīcībā līdz kontrollaika beigām bija atlikušas 48 minūtes, viņš izlēma finišēt pēc 23 stundām, 11 minūtēm un 47 sekundēm, trasē pieveicot 198,035 kilometrus.
Šī ir garākā pieveiktā distance skrējēja līdzšinējā karjerā. Viņš arī atzina, ka Katovicē, 2012.gada pasaules čempionātā Gunāra Ķeģa pieveiktie 193,358 kilometri, bijuši kā labs burkāns brīdī, kad sākusi zust ticība mērķim par 200 kilometriem.
Protams, draudzīgie francūži mēģināja latvieti pierunāt pabeigt iecerēto un sasniegt 200 kilometru atzīmi, taču spēku izsīkums un nogurums neļāva turpināt. Taču nevar noliegt skrējēja cīņassparu, zinot, ka, sāpīgo kāju muskuļu dēļ, pēdējie 30 kilometri tika veikti ar ātrumu 5 km/h. Tiesa, jau aiznākamajā dienā Uldis ir devies skrējienā pa Londonas ielām.
Ļoti ticams, ka šis nebūs vienīgais Ulda Kļaviņa ultramaratons šajā mēnesī un viņš kopā ar citiem Latvijas skrējējiem 31.decembrī piedalīsies Igaunijā notiekošajās sacensībās "Pēdējās nakts sapnis".
Bez uzvaras 2013.gada Vecgada ultramaratonā, Ulda rēķinā ir arī kļūmīgi pazaudētā otrā vieta 2.augustā aizvadītajā "Cēsis Eco Trail" 80 kilometru mežu taku skrējienā.
Paralēli Francijā notiekošajām sacensībām Čehijā notika kalnu 130 kilometru kalnu ultramaratons ar 4400 augstummetru summu. Māris Avotiņš un Ainārs Cīrulis decembrī nedabūja izbaudīt sniegotus apstākļus, taču distances pieveikšanai bija nepieciešamas 41 stunda un 30 minūtes.
