Ikdienas skrējējs treniņus visbiežāk sāk un beidz pie savām namdurvīm, retāk dodas uz stadionu, vel retāk brauc uz citu pilsētu, piemēram, Siguldu, kur trenēt muskuļus, ko uz ielas grūtāk izkustināt. Arī sacensības parasti notiek uz ierastā asfalta un mēdz garlaikot, jo dalībnieki redz tikai ielas, trotuārus, krustojumus un bieži izskraidītos parkus. Ikdiena neatšķiras no sacensībām, tāpēc ar sajūsmu tiek saņemta ziņa par katru jauno skrējienu, kas tiek rīkots ārpus pilsētas.
Gaujas nacionālajā parkā līdz šim oktobrī notika Siguldas kalnu maratons, 2014.gadā pirmo reizi tiek piedāvāts 80 kilometru kalnu skrējiens Cēsu apkārtnē. Skrējiena idejiskais autors Vilmārs Zeme, kurš ir uzaudzis gleznainajā Cēsu apkārtnē un piedalījies ārzemju kalnu skrējienos, nu nolēmis, ka arī Latvijā ir iespējams sarīkot līdzvērtīgas sacensības. Papildus motivācija pasākuma rīkošanai ir Monblāna kalnu skrējiena punktu kvalifikācijas statusa iegūšana, kas nozīmē kaimiņvalstu iedzīvotāju interesi par Cēsīm un atteikšanos no latviska nosaukuma.
Dalībnieku sarakstos redzami Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Zviedrijas, Somijas, Šveices, Kanādas un ASV skrējēji.
Taču lielākā daļa no pusotra simta dalībniekiem, kuri reģistrējušies 80 kilometru distancei, ir Latvijas skrējēji. Palielais dalībnieku skaits ir līdzvērtīgs Siguldas kalnu maratonam, kura pilnā distance ir par trešdaļu īsāka. Negribas ticēt, ka visi skrējēji būtu satrenējušies un ir pārliecināti par savām fiziskajām spējām. Visdrīzāk, viņi vēlas redzēt takas, kurās nekad iepriekš nav bijuši, un vienlaicīgi atbalstīt sacensību organizētājus, lai arī turpmāk tiktu rīkoti skrējieni pēc iespējas dabiskā vidē.
Latvija ir skaista zeme un Gaujas nacionālajā parkā viena skrējiena laikā ir sasolīti gan Gaujas senleja un krasti, gan pavasara upe Amata un Zvārtas iezis, gan Ērgļu un Rāmatu klintis, gan Žagarkalns un Ozolkalns. Skrējiens cauri Cīrulīšiem, Jāņmuižai, Kārļiem, gar Rakšu kamieļiem un Niniera ezeram.
Skrējēji tic brīnumam un cer ieraudzīt skatus, kādu nav nekur citur. Starts sestdienas rītā 5:00 - ceturksni pirms saullēkta.
Tie, kuri sestdienas rītā gulēs ilgāk, 11:00 startēs 30 un 15 kilometru distancēs, tādejādi kopējo dalībnieku skaitu trijās dažādās trasēs palielinot līdz četriem simtiem. Šie skrējēji vasaras karstumā priekšroku dos veselības saudzēšanai, taču vienlaikus vēlas atrasties Nacionālā parka vertikālajās takās un būt starp pirmā Cēsu apkārtnes kalnu skrējiena dalībniekiem.
Abu īsāko distanču skrējējiem būs iespēja Cēsu Vienības laukumā sagaidīt gan līderus, gan visus pārējos finišētājus.
Prognozēt uzvarētājus būtu pārdroši, jo dalībnieku sarakstā redzami labākie Baltijas ultramaratonisti un kalnu taku skrējēji.
Gaidāmais Cēsu skrējiens izvērties tik vērienīgs, ka pat sponsori saskatījuši izdevīgumu sadarboties un atbalstīt sacensības, paredzot uzvarētājiem vērtīgu balvu fondu. Tas nozīmē, ka arī par motivācijas trūkumu un sportiskajiem rezultātiem nevarēs sūkstīties. Atliek tikai atcerēties, ka sacensības norisināsies dabas aizsargājamās teritorijās, pret kuru vērtībām jāizturas saudzīgi un cienījami.
Foto: Publicitātes attēls
