REPORTĀŽA: Latvijai veltītajā 100 kilometru skrējienā uzvar Grīviņš un Brāle

Ultramaratonisti Pēteris Grīviņš un Sandra Brāle svētdien, 19.novembrī bija ātrākie Valkā sarīkotajā 100 kilometru skrējienā, kas simbolizēja simtgadi, kopš Ziemeļvidzemē dibināta Latviešu pagaidu nacionālā padome. Savā otrajā gadā “Neiespējamais skrējiens” pulcēja 2,5 reizes vairāk dalībnieku, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad pamatdistance bija 99 kilometrus gara.

Atzīmējot Latvijas dibināšanas arhitektu paveikto pirms simts gadiem, 31 ultramaratonists piecos no rīta devās 25 kilometru trasē pa Valkas apkārtnes lauku ceļiem un meža takām. Ja pērn skrējēji izbaudīja sniegotus dabasskatus, ledū kaltas meža takas un baltas pļavas, tad šogad Lugažos, Pedelē un pie Zāģezera taciņu segums brīžam bija pamīksts un neērts asfalta skrējējiem.

Pirmajā aplī vadībā izvirzījās ogrēnietis Valdis Ņilovs, taču iepriekšējās dienas starts Rembates 10 kilometru skrējienā bija atstājis sekas un otrajā aplī līderpozīcijas pārņēma Uldis Kļaviņš no Siguldas, kura diktēto tempu (4:12/km) pirmajā aplī mēģināja izturēt arī Dmitrijs Ničipors no Kocēniem. Pāris minūtes aiz līderu trio skrēja arī Pēteris Grīviņš no Raunas, savukārt valmierietis Ritvars Kalniņš noslēdza piecinieku, kas spēja pirmo apli pabeigt ātrāk par divām stundām.

No Bernātiem nākusī liepājniece Evija Reine startu saulainajā Valensijas maratonā Spānijā nomainīja pret patriotiskiem 100 kilometriem Valkā un pirmajā aplī uzņēmās skrējiena vadību, skrienot tuvu piecām minūtēm katru kilometru. Līderei sekoja Krievijas pārstāve Irina Lisičkina no Pēterburgas, aiz kuras duetā skrēja pagājušā gada pirmo divu vietu ieguvējas Sigita Vāce un otra Pēterburgas pārstāve Tatjana Sviridova. Līdzīgi kā pērn Daugavpilī aizvadītajā Latvijas čempionātā 100 kilometros, arī šoreiz Sandra Brāle no Aknīstes skrēja pa priekšu pieredzējušajai Dacei Veipai, kura pirms pusotra gada sacensību noslēgumā bija pārāka par konkurenti un izcīnīja zelta medaļu.

Otrajā aplī pēc noskrietiem 30 kilometriem atjaunotā skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera pirmais uzvarētājs Valdis Ņilovs palaida garām trešo 107 kilometru uzvarētāju Uldi Kļaviņu un izstājās no cīņas par godalgoto trijnieku, jo garām palaida vēl vairākus tuvākos sekotājus. Otrajā vietā izvirzījās Latvijas kausa ultra garajos skrējienos līderis Dmitrijs Ničipors, taču astoņos no rīta, sasniedzot maratona 42,2 kilometru atzīmi, vicelīdera pozīciju pārņēma Pēteris Grīviņš, kurš līdz apļa beigām panāca arī līderi Uldi Kļaviņu.

“Pēteris mani morāli sagrāva,” otrajā aplī lsm.lv paziņoja Dmitrijs Ničipors, atkāpjoties uz trešo vietu, taču paliekot to trīs skrējēju vidū, kas apli vēl spēj pieveikt ātrāk par divām stundām.

Pedelē pie maratona atzīmes pirmā pēc 3 stundām un 45 minūtēm ieradās Evija Reine, kurai uz papēžiem otrajā aplī mina Sigita Vāce, kura starpfinišā pēc 50 kilometriem pirmā devās trešajā aplī. Tikmēr ātrumu bija zaudējusi Krievijas pārstāve Irina Lisičkina, savukārt Tatjana Sviridova, kura Valmieras maratonu pirms diviem mēnešiem noskrēja 3 stundās un 25 minūtēs, mēģināja turēt soli līdzi Sandrai Brālei, kura sacensību otrajā ceturksnī apsteidza abas ārzemnieces un pakāpās no piektās uz trešo pozīciju. Muguras problēmu dēļ sacensības pusceļā beidza Dace Veipa no Baltezera, neturpinot cīņu arī par vietu trijniekā Latvijas kausā ultragarajās distancēs.

 

Sākot distances otru pusi, “Neiespējamais skrējiens” tika pie nākamās, bet nebūt pēdējās līderu maiņas – veselības likstu piemeklēto Uldi Kļaviņu apsdzina gan Pēteris Grīviņš, gan Dmitrijs Ničipors. Trīs reizes šosezon Pēteris Grīviņš sacensību otrajā daļā bija uzņemies vadību un allaž cieta sakāvi. Rīga-Valmiera izšķirošajā brīdī Didzis Glušņevs atguva pārliecību par saviem spēkiem, 111 kilometru “Cēsis Eco Trail” nepietika spēku cīņā ar aizmugurē skrienošo galveno konkurentu par sezonas kopvērtējumu, bet 80 kilometru Siguldas kalnu maratonā pievīla vēdera problēmas. Šoreiz Valkā skriešanas temps kritās (no 4:17/km līdz 4:45/km), taču šī gada sīvākais konkurents skrēja par 5-10 sekundēm lēnāk katrā kilometrā un pārsvars trešajā aplī izauga līdz nepilnām septiņām minūtēm, kas noslēdzošajos 25 kilometros tika palielināts vēl par divām minūtēm.

Sieviešu konkurencē trešajā aplī vismazāko skriešanas ātruma kritumu piedzīvoja Nacionālo bruņoto spēku pārstāve Sandra Brāle, kura apdzina sākotnējo līderi Eviju Reini un apņēmīgi tuvojās Sigitai Vācei, samazinot trešā apļa līderes iekrāto handikapu no septiņām minūtēm līdz divām. Joprojām ceturtā vietā atradās Tatjana Sviridova, taču trešā apļa laikā uz piekto vietu pakāpās sezonas līdere Ieva Upmace-Grīviņa, kuras ģimenes pārstāvis tobrīd jau tuvojas ceturtā apļa finišam.

Pēteris Grīviņš Valkā izcīnīja lielāko sezonas uzvaru, 100 kilometrus noskrienot 7 stundās 32 minūtēs un 43 sekundēs, finišā pavēstot ultramaratonistiem vispārzināmo panākumu atlsēgu: “Es beidzot iesāku prātīgi. Lai trakie skrien pa priekšu, un pēc tam jūs viņus panāksiet!”

Ultramaratonists no netālās Raunas neklātienes cīņā pārspēja pērnā gada uzvarētāju smiltenieti Edgaru Cimermani, kurš 99 kilometrus Valkā pieveica par 14 minūtēm ilgākā laikā (07:46:47). Pētera Grīviņa rezultāts tikai par pāris minūtēm atpaliek no Normunda Lauča septembrī iespētā (7:30:43,7) uz asfalta seguma. Ar demonstrēto skriešanas tempu (4:28/km) teorētiski pietiktu 25 gadus nepārspētā Rīga-Valmiera trases rekorda (08:01:38) labošanai.

Dmitrijs Ničipors finišēja deviņas minūtes vēlāk (07:41:36) un izteica gandarījumu par savu dalību, jo ar šādu rezultātu pietika uzvarai Latvijas kausā ultragarajos skrējienos. Alternatīva titula nosargāšanai būtu piekrišana startēt Rīgas rogainingā kopā ar galveno konkurentu, jo Pēteris Grīviņš izvēlējās startēt Valkā pēc komandas biedra atteikuma piedalīties un pāris dienas pirms starta nevarēja atrast aizvietotāju.

Uz apbalvošanas pjedestāla zemākā pakāpiena otro gadu pēc kārtas kāpa Uldis Kļaviņš (08:14:23), kurš pērno rezultātu par kilometru īsākā trasē uzlaboja par 17 minūtēm. Stundu vēlāk nekā pirms gada finišā ieradās aizkrauklietis Normunds Laucis (08:32:47), kura šī gada lielākais panākums ir valsts čempiona tituls 100 kilometros un 232,237 kilometri pasaules čempionātā 24 stundu skrējienā, kas deva uzvaru savā vecumgrupā virs 55 gadiem.
 
Tikmēr sievietes vēl atradās savā ceturtajā aplī un cīnījās par galīgo vietu izkārtojumu rezultātu tabulā. Kanādas pilsētā Otavā septembrī militāristu čempionātā aizvadītais pusmaratons bija Sandras Brāles sezonas galvenās sacensības, kurām gatavojoties ieguldītais darbs deva rezultātus arī Valkas 100 kilometru “Neiespējamajā skrējienā”, kurā pēc 80 kilometriem radās izdevība kļūt par sacensību līderi un izcīnīt uzvaru 9 stundās 45 minūtēs un 33 sekundēs. Finišā uzvarētāju sagaidīja ģimene, dēlu ieskaitot.

Pirmā skrējiena uzvarētāja Sigita Vāce skrējiena noslēdzošo daļu veica lēnāk nekā pirms gada, taču spēja iekļauties 10 stundās (09:58:35), kas šogad deva otro vietu skrējienā un Latvijas kausa ultragarajās distancēs sezonas kopvērtējumā.

Šoreiz finišu sasniedza astoņas no deviņām startējušajām sievietēm un cīņa par pjedestālu izvērtās gana sīva. Ja pērn trešā vieta no uzvarētājas atpalika vairāk nekā par četrām stundām, tad šogad Valkā pusstundas laikā finišēja pirmās četras skrējējas.

Trešā finišu sasniedza pagājušā gada otrā vietas ieguvēja Tatjana Sviridova (10:13:08), kurai nepilnas 100 sekundes 100 kilometros zaudēja ātrākā ceturtā apļa uzrādītāja Ieva Upmace-Grīviņa (10:14:44), kurai šīs 1,6 minūtes un cetrutā vieta maksāja arī 200 eiro lielu naudas balvu. Tiesa, lielāka summa papildināja ģimenes budžetu par uzvaru vīriešu kopvērtējumā.

Abi sākotnējie līderi izcīnīja piektās vietas 100 kilometru skrējienā – dāmu konkurencē Evija Reine vadībā noturējās divus apļus, bet finišēja stundu aiz uzvarētājas (10:46:07). Arī Valdis Ņilovs finišēja stundu aiz uzvarētāja (08:36:39) un ieņēma piekto vietu, par trim stundām uzlabojot savu pērno rezultātu, kas 2016.gadā deva 12.vietu.

Vēl virkne ultramaratonistu, piemēram, Ainārs Kumpiņš, Ritvars Kalniņš, Mārtiņš Sirmais, Hannes Veide no Igaunijas, Jānis Danevičs uzlaboja savus pērnos rezultātus, taču tie visos gadījumos deva augstāku vietu, salīdzinot ar pagājušā gada “Neiespējamo skrējienu”. Pērnā gada neveiksme nebija šķērslis Intai Zīriusei, Gatim Krasovskim un Andulim Šmidleram sasniegt finišu šogad.

“Sacensību nosaukums “Neiespējamais skrējiens” izvēlēts nevis tādēļ, ka cilvēki nevar noskriet 100, 50 vai 25 kilometrus, bet kā veltījums cilvēkiem, kas pirms 100 gadiem neiespējamā situācijā Valkā nolēma dibināt Latvijas valsti, pieņēma pirmos Latvijas neatkarības dokumentus un ielika stingru pamatu, lai Latvija būtu,” šādiem vārdiem skrējējus trasē pavadīja Valkas pašvaldības domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, piebilstot, ka nākamgad distances garums būs 101 kilometrs un novēlēja skrējienam izaugt vismaz līdz 200 kilometriem.

Konkurence bija augusi arī 50 kilometru distancē, kur šoreiz startēja 55 dalībnieki, salīdzinot ar 27 pirms gada.

Gatavojoties decembra 100 kilometru kalnu skrējienam Dienvidāfrikā, savā treniņciklā šīs sacensības iekļāva arī Latvijas labākais taku skrējējs Andris Ronimoiss, distanci veicot 200 minūtēs (3:19:14), vienīgais skrienot ātrāk par četrām minūtēm katru kilometru.

 

Šo rezultātu var uzskatīt kā ātrāko Latvijas vēsturē, skrienot apvidū ar asfalta segumu līdz 10 procentiem.

Otrais finišu trīs stundu maratona tempā sasniedza Uldis Briedis (3:32:59), kurš sacensību pirmo pusi noslēdza trešajā pozīcijā. Trešo vietu izcīnīja orinetierists Artūr Pauliņš (3:35:24), kura līdzšinējais garākais skrējiens bija 22 kilometru garā ''Stirnu buka'' distance vairāk nekā pirms gada. Savu titulu aizstāvēt bija ieradies arī Oskars Cimermanis, kurš pirms gada otro vietu finišā gaidīja vairāk nekā stundu. Šoreiz Latvijas izlases taku skrējējs palika ārpus labāko sešinieka.

Sieviešu konkurencē ātrāk par pagājušā uzvarētājas laiku 50 kilometrus veica sešas skrējējas. Līga Girgensone, kura līdz šim nav ne reizi noskrējusi maratona distanci un visērtāk jūtas ap 10 kilometru garās sacīkstēs, Valkā gavilēja pēc uzvaras 4 stundās 9 minūtēs un 27 sekundēs.

Tiesa, sarūgtinājumu finišā sagādāja ziņa par brāli, kurš vienlaikus notiekošajā Valensijas maratonā nesasniedza finišu. Cerams, ka Jānis Grigensons spēs 10.decembī pārstāvēt Latviju Eiropas čempionātā krosā.

Atgriežoties Valkā, otro un trešo vietu sieviešu konkurencē 50 kilometros izcīnīja Madara Baltuša (4:25:09) un siguldiete Gunta Blūmiņa (4:53:57). Viena apļa 25,3 kilometru skrējienā ātrākie bija valmierietis Agnis Stupinskis (1:42:48) un jelgavniece Ilze Urbāne (2:05:41). Finiša protokolos ceturto daļu no dalībniekiem 50 un 25 kilometru distancēs aizņēma Ādažos dislocētie spāņu un kanādiešu karavīri, kuriem sākotnēji bija paredzēta militārās tehnikas demonstrēšana "Neiespējamā skrējiena" sacensību centrā.

Pieminētajā Valensijas maratonā Jānis Višķers (2:18:15) tika pie jauna personiskā rekorda un ierindojās visu laiku labāko Latvijas maratonistu pieciniekā. Spānijā savu rudens maratonu noskrēja arī Latvijas vadošā garo distanču skrējēja Ilona Marhele (2:41:31), uzrādot sesto labāko rezultātu savā karjerā. Maratona distanci ātrāk par trim stundām veica arī Māris Ābele (2:32:54) un Raitis Kraslovskis (2:38:22). Nedaudz lēnāk kā pavasarī 42,195 kilometrus noskrēja Lelde Kalniņa (3:10:16).

Valsts svētkos, 18.novembrī, risinājās arī īsāki skrējieni tepat Latvijā. Līvānos aizvadītajā “Līvenhofas skrējienā”, kas kādreiz bija zināms kā “Skrējiens pa Ubaglīci”, ātrākie astoņu kilometru distancē bija vārda brāļi Dmitrijs Serjogins un rekordists Dmitrijs Jurkevičs, kā arī Jevgenijs Turkins. Sieviešu konkurencē Igaunijā dzīvojošā Jolanta Liepiņa aiz sevis atstāja Gunu Ģērmani no Stāmerienes, kā arī vietējo Kitiju Valteri. Visas trīs dāmas un abi Dmitriji savulaik izcīnījuši zelta medaļas valsts čempionātos.

Tikmēr nedaudz garākajā Rembates 10,8 kilometru skrējienā uzvaras laurus plūca Renārs Roze un Gundega Heidingere, kurai izdevās trasē pārspēt olimpieti Agnesi Pastari.

Nākamās skriešanas sacensības Latvijā risināsies 10.decembrī, kad šī sporta veida cienītāji pulcēsies Ozolnieku tradicionālajā Ziemas skrējienā. Ar Valkas “Neiespējamo skrējienu” noslēgusies arī ultramaratonu sezona, kura atsāksies 7.aprīlā ar jubilejas skrējiensoļojumu “Rīga-Valmiera”.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Tautas sports
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti