Latvijas simtgades tuvošanās daudzus mudinājusi padziļinātāk pētīt gan savas dzimtas, gan novada vēsturi.
Dobeles novada Bikstu pagasta krāsu izjūtu vairs nav iespējams restaurēt, jo atrast izdevies vienīgi novada brunčus. Tāpēc vīru un sievu blūzes, ņieburus un sagšas gan nākas aizņemties no plašākas apkaimes, arī Lestenes un Džūkstes.
Apkaimes zemnieku saimniecības īpašniekiem, Janševsku ģimenei, tas ir gluži vai detektīvu cienīgs darbs, lai atrastu senatnē valkāto, šūtu no jauna un kopā ar savu deju kolektīvu Latvijas simtgadi sagaidītu jaunos tautastērpos.
Ivetas un Vitālija tautastērps ir sācies no maza, muzejā atrasta svārku paraudziņa. Tas ir vienīgais liecinieks tam, kā reiz godos tērpās Bikstu iedzīvotāji.
Tālāk jau galvas kopā lika visi dejotāji, jo abi dejo tautas dejas un kolektīvs nolēma simtgadi sagaidīt jaunos tērpos. Vienā tērpā "iekalta" arī Latvijas mūslaiku vēsture, jo vestei pogas ir no santīmiem.
"Puišiem vestēm un mēteļiem ir no 20 santīmiem un no latiem. 20 santīmi jau bija diezgan liels deficīts," atzina Iveta.
Iveta atzīst, ka tautastērps kopumā maksā dārgi. Viņi pat piesaistījuši Eiropas projektu naudu. "Tie nav simti, tie ir tūkstoši. Kopā visiem," piebilda Iveta.
Līdz šim ģimene Līgo vakarā vilka Zemgales tērpu vai pašu šūtus linu tērpus. Šogad Jāņuguns liesmas apspīdēs jaunos, tieši viņiem darinātos tautastērpus.
