Gada īsāko nakti gaidot, Viļakas novada Upītes ciema ģimenes kopā sanāk parkā “Ontona Slišāna duorzs”. Pirmā un nozīmīgākā tradīcija ir ugunskura iedegšana īsi pirms saules rieta, jo ticējumi vēsta, ka gaismu gada īsākajā naktī jāsaglabā visas nakts garumā. Ziemeļlatgalē ugunskura iedegšanu caurvij interesants rituāls.
„Bērniem viens tāds īpašs rituāls. Viņi ņem pīlādža zaru – tādu palielu zaru, visi uzsēžas uz tā kā jāšus un atpakaļgaitā jāiet apkārt ugunskuram,” par vienu rituālu stāsta Upītes ciema iedzīvotāja Ligita Spridzāne.
Rituāla noslēgumā lielais pīlādža zars kopā ar slikto enerģiju tiek sadedzināts. Tam seko arī visa gada garumā sakrāto vainagu dedzināšana. Jauno vainagu veidojot, galvenais pievērst vērību sev tīkamākajiem ziediem:
„Arī tautasdziesma skandina - visa laba Jāņu zāle. Tātad pēc izjūtām. Visu, kas liekas mans, to ņemu. Un to viju vainagā.”
Dziesmas, danči un rotaļas izvēlētas atbilstoši vasaras saulgriežu tematikai un mantotas vairāku paaudžu garumā. Viena no tām ir rotaļa “Vylks ar kozu saderēja”, stāsta Upītes ciema iedzīvotājs Andris Slišāns:
„Vilks simbolizē nakti, kaza – dienu. Ķer vienos saulgriežos viens, otros – otrs. Tagad sanāk tā, ka vilks sāks uzvarēt jau, dienu sāks dzīt projām.”
Vasaras saulgriežu svētku dalībniecei Matildei mīļākā rotaļa ir „Lidu, lidu vanadziņi”, bet Helēnai – „ Oira, oira”: „Tā jāliek kāja, oira, oira, tā arvienu jādara, tad otru. Tad jāskrien pa apli.” Arī trīsgadīgā Adele Līgo svētkus svin pie ugunskura.
Upītes ciema iedzīvotāji ir pārliecināti: Ziemeļlatgalē svētku svinēšanas tradīcijas dzīvos, jo bērni un jaunieši svētkus pavada kopā ar ģimeni un gadu gaitā nostiprina zināšanas par saulgriežiem raksturīgo. To pierāda arī viņu aktīvā līdzdarbošanās rotaļās, muzicēšanā un lekšanā pāri ugunskuram.
