Latvijas Radio 1958. gadā ieskaņo komponista Jāņa Ozoliņa dziesmu „Trīs draugi” Aleksandra Daškova priekšnesumā un daudzas citas, taču tolaik mūzikas programmā jau bija ielauzušās pilnīgi jaunas vēsmas, pateicoties 1956. gadā izveidotajam radio estrādes sekstetam. Tā muzikālie vadītāji bija toreizējie Latvijas Konservatorijas studenti – kontrabasists Egīls Švarcs un jau tolaik par ģeniālu sauktais pianists Raimonds Pauls, kurš jau sāka ne tikai improvizēt pie klavierēm, bet arī šo to komponēt pats. Sekstetā iesaistījās arī profesionālais vijolnieks, vienlaikus izcils džeza saksofonists un klarnetists Gunārs Kušķis, kā arī ģitārists Egons Viesulis (vēlāk arī Georgs Slaveckis), bundzinieks Haralds Brando un kungs jau gados, vibrofonists Eduards Ābelskalns, kam piederēja Rīgā vienīgais pirmskara amerikāņu vibrofons.
1956. gada janvārī jaunais kolektīvs devās uz Radio, un viņus pieņēma izcilais simfoniķis Jānis Ivanovs, toreizējais Radiokomitejas mākslinieciskais vadītājs – viņš prata novērtēt entuziasma pārņemtos mūziķus, savu māku Pauls tūdaļ nodemonstrēja pie klavierēm – un šis Radio instrumentālais sekstets kļuva par pirmo profesionālo estrādes žanra kolektīvu Latvijā, protams, ārpus štata ietvariem.
Paula un Švarca sekstets sāka ar instrumentālās mūzikas ieskaņojumiem, tapušas Fantāzijas par Džordža Geršvina un Iva Montāna tēmām, pēdējā diemžēl kādas tīrīšanas laikā nodzēsta. Šis bija „Hruščova atkušņa” laiks, kad jau varēja spēlēt un dziedāt „Siboneju” un „Bessame Mucho”, tomēr ideologi prasīja, lai programmā būtu latviešu un padomju skaņdarbi. Nācās meklēt dziedātājus, un par pirmajiem kļuva Operetes teātra zvaigzne Edgars Zveja, arī Operteātra soliste Vera Davidone un mūziķu kursabiedrene konservatorijā, dziedātāja Valentīna Butāne, kuru godam varam saukt par pirmo latviešu estrādes zvaigzni. Tieši Butānes priekšnesumā 1956. gada pavasarī ieskaņota Paula pirmā estrādes dziesma – „Nenosūtītā vēstulīte jeb Liriska dziesma” ar Dainas Avotiņas vārdiem.
