Katrine Lukins raksta: "Esmu atvērta, sociāla un emocionāla būtne. Piedzimu un uzaugu Zviedrijā, un tas mani ir lielā mērā veidojis tādu, kāda esmu šodien. Kopš bērnības pazīstu sevi kā visai ietiepīgu cilvēku, taču šī īpašība palīdz man nepadoties brīžos, kad vēlos kaut ko sasniegt.
Pirms trīs gadiem atbraucu uz Latviju, lai piedalītos Eirovīzijā un gluži neplānoti paliku te uz pusotru gadu. Zviedrijā man dzīvo mamma un brālis, bet Latvijā - tētis. Tad atradu darbu Stokholmā un atgriezos atpakaļ. Tomēr jau visai ātri sajutu, ka neesmu tur vairs īsti piederīga. Sirds teica priekšā, ka Zviedrijā tikai tērēju savu laiku, jo nevaru nodarboties ar mūziku tā kā to man ir iespējams darīt Latvijā.
Pirms gada atgriezos Rīgā un esmu nolēmusi šeit palikt. Man te ir lielāks miers. Gan iekšēji, gan ārēji. Jūtu šo vidi kā savējo.
Vēlos nopietni būvēt savu mūzikas karjeru. Turpināt mācīties no dzīves un kļūt stiprāka. Man nav svarīga nauda vai daudz mantu. Iekšējais miers un tuvie cilvēki apkārt - tas ir būtiskākais.
Šis gads ir bijis vienlaikus sliktākais un labākais manā dzīvē. Vasarā izšķīros ar savu puisi. Atguvu veselību, atradu sevi, sapratu, ka pirmkārt, ir jābūt laimīgai pašai. Atradu arī citu puisi. Var teikt, ka mans šā brīža statuss ir "laimīgi iemīlējusies". Viņš arī ir mūziķis un pagājušogad arī piedalījās Supernovā.
Ironiski, bet ja manā dzīvē nebūtu bijis tāds smags posms, es visticamāk nevarētu uzrakstīt šo dziesmu, par kuru tagad esmu lepna un apmierināta. No visa sliktā var sanākt arī kaut kas pozitīvs, galvenais, mācēt to izmantot un pavērst sev par labu!
Man patīk būt aktīvai un noderīgai - strādāju trīs darbos: veikalā "Spirits & Wine" mārketinga daļā, vēl arī palīdzu citai vietējai firmai organizēt zviedru uzņēmēju vizītes Latvijā un, protams, nodarbojos ar mūziku. Esmu arī dziedājusi uz prāmja maršrutā "Rīga - Stokholma".
Brīžiem pašai šķiet, ka esmu "crazy" - neatsakos no dažādām lietām: gan kā suņu trenere (man ir veterinārārsta izglītība), gan kā modele dažādām fotosesijām. Aizrauj meikapa māksla un zirgi. Ja vajag, varu arī pokeru ar čaļiem uzspēlēt. Tomēr mūzika man ir un būs pirmajā vietā.
Skatos uz lietām cik vien iespējams pozitīvi un caur savu mūziku vēlos iedvesmot cilvēkus, lai arī viņi uzdrošinās justies brīvi un tādi, kādi paši vēlās būt."
“Running Red Lights”
Katrine Lukins raksta: "Šī dziesma ir par māku ieklausīties sevī un spēju pieņemt lēmumus par spīti sarežģītām attiecībām. Tās var būt jebkāda veida attiecības. Manā gadījumā tās bija attiecības ar manu puisi. No vienas puses likās, ka viss it kā ir labi, taču manas sajūtas teica, ka īsti nav tā, kā tam vajadzētu būt. Kaut kas nebija pareizi, gāju pati pret sevi. No šejienes nāk dziesmas nosaukums “Running Red Lights”. Mēs visi zinām, ka uz ielas doties pāri sarkanajam signālam nedrīkst, taču tieši tāpat var notikt arī attiecībās.
Tu turpini iet pāri sarkanajai gaismai, jo esi pie tā otra cilvēka pieradis vai arī tev ir bailes palikt vienam. Tā tas bija arī man - likās, būs grūti. Kaut kādā ziņā biju pazaudējusi sevi. Man bija diezgan destruktīvas attiecības un pagāja ilgs laiks, kamēr to sapratu.
Dziesmā ir teksts “thought i lose myself without you, but I´ve learned to fall without you”. Tas ir brīdis, kad tu tiec vaļā no sāpīgā, kas ir bijis, un saproti, ka svarīgākais dzīvē esi tu pats, tavas jūtas un tas, kas pašam pa īstam šķiet svarīgi. Tas, ka vari tikt galā arī bez tā otra cilvēka.
Dziesmas vēstījums ir vienkāršs, taču dzīvē ne tik viegli īstenojams: ir jāklausa pašam sevi, visās situācijās… Jāsaprot, kas pašam ir svarīgs, kas patīk un, kas nē. Ir jābūt stipram, jāiemācās sevi mīlēt, un arī brīžos, kad nav neviena blakus, vienmēr jāatceras, ka tu pats sev esi labākais draugs. Jo tad, kad tu sevi pa īstam mīli, tu sevi arī cieni un neatļauj citiem darīt sev pāri."
https://www.facebook.com/KatrineLukinsmusic/
https://www.instagram.com/katrinelukins/?hl=en
https://twitter.com/KatrineLukins?lang=en
