«Dāmu paradīzē» aktieri pārvērtīsies par Eiropas modes vēstures personībām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmā no 24.jūlija līdz 21.augustam desmit brīvdabas nakts izrādēs "Dāmu paradīze" tiks sniegts ieskats Eiropas modes vēstures lappusēs no 1900. līdz 2000.gadam.

Izrādes, kas būs pieejamas bez maksas, notiks ceturtdienu vakaros no plkst. 22 līdz vieniem naktī kultūras vasarnīcā "Esplanāde 2014". Starp abām stundu garajām izrādēm būs stundu ilgs pārtraukums, kura laikā aktieri piedzīvos būtiskas pārvērtības.

"Dāmu paradīzes" nakts izrādes veidotas kā izklaidējošu izrāžu cikls, iestudējot nelielas bufonādes ainiņas par modes vēstures tēmu. Pirmais uzvedums notiks 24.jūlijā, apvienojot divu tērpu mākslinieku redzējumu. 1900.gadam tērpus piedāvās Iveta Šurma, bet no 1910. līdz 1920.gadam - Anna Heinrihsone.

Kā stāsta režisore Ilona Brūvere, "Dāmu paradīzes" veidošanā iesaistīts liels skaits mākslinieku, aktieru un tehnisko cilvēku. Spilgtu gadsimta personību raksturos uz skatuves iejutīsies aktieri Andris Bulis, Juris Jope, Ieva Pļavniece, Marta Ančevska, Jūlija Ļaha, Alise Polačenko, Ieva Aleksandrova-Eklone, Māris Bezmers, Andris Gross un Mārtiņš Brūveris.

Katrā vēsturiskajā laikā tiks atainoti daudzi personāži. "Aktieri ir desmit - piecas dāmas, desmit kungi. Katrā desmitgadē viņi atveido kādu citu personību. Mēs esam pietuvojušies šo personību izskatam, bet ne vienmēr mēs varam teikt - tas ir tas cilvēks," saka Brūvere.

Aktieris Juris Jope norāda: "Liels darbs ir ieguldīts. Man bija tā laime pafilmēties, uz skatuves katrs aktieris iejutīsies kādā skaļā tā laika personībā, bet pamata lieta - mums katram būs sava improvizēta drēbnieku un šuvēju darbnīca. Ļoti apjomīgs darbs, bet grūtākais vēl tikai priekšā, jo būs desmit pilnīgi atšķirīgas izrādes, gandrīz 50 deju numuri, tūkstoš tērpi. Man kā aktierim un vīrietim būs pilnīgi jauna lieta mēģināt apģērbt meitenes un piemeklēt aksesuārus."

Galvenais scenogrāfijas elements visos desmit "Dāmu paradīzes" uzvedumos, kas tiks izspēlēti tikai vienu reizi, ir kinoekrāns, kas sniegs melnbaltā kino arhīva klātbūtnes sajūtu. Materiālā filmējušies aktieri Egīls Melbārdis, Jānis Āmanis, Ligita Skujiņa, Marija Bērziņa, Artūrs Dīcis, Zane Daudziņa, Raimonda Vazdika, Dārta Daneviča, Ērika Eglija, Normunds Bērzs, Rihards Lepers, Ēriks Loks, Oskars Brambergs un citi.

Izzinošais komentārs, kas pavadīs ainiņas no drēbnieku darbnīcas uz ekrāna un skatuves, izskanēs Ģirta Ķestera, Kristīnes Nevarauskas, Mārtiņa Vilsona, Andra Freidenfelda, Indras Rogas, Ivara Auziņa, Elitas Kļaviņas un citu aktieru balsīs.

Izrādes ikreiz piedāvās divas jaunas tērpu kolekcijas un konkrētā laika kostīmu interpretācijas Daces Krieviņas, Kristiānas Dimiteres, Ievas Veitas, Sandras Silas, Roberta Krauzes, Elitas Patmalnieces un Natālijas Jansones tērpos uz skatuves, kinoekrānā laiku ieskicējot arī Žanetes Auziņas, Rūtas Kuplās, Indras Salcēvičas, Vitas Radziņas un Sabīnes Grozas kostīmos, raksturīgā muzikālajā noformējumā un deju ritmos.

"Tie ir tērpi, kurus sagatavojuši desmit tērpu mākslinieki, katrs pēc savas izjūtas. Tas nozīmē, ka noteikumu nav," uzsver Brūvere.

Izrādes izsekos Eiropas modes attīstībai līdz pat 2000.gadam, piedāvājot skatītājiem rotaļīgas, izzinošas, izklaidējošas un atraktīvas izrādes, bet stundu garais starpbrīdis ļaus māksliniekiem sagatavoties nākamajai desmitgadei, skatītājiem piedāvājot baudīt skaistu vasaras vakaru vienā no centrālajiem pilsētas parkiem.

Tie, kuri meklē autentiskumu vārda burtiskā nozīmē, pie manis nekad nav atraduši un neatradīs. Tas jāzina, lai pēc tam nav vilšanās. Mēs radām noskaņu - uz ekrāna piedāvājot kino arhīvu, kas nav īsts, bet kas izskatās, kā tajā laikā filmēts, bet uz skatuves notiek spēle par šo laiku drēbnieka darbnīcā, un tās ir ainiņas, kurās neviens nerunā. Aktieri ir ierunājuši komentārtekstus par modes attīstību Eiropā pagājušajā gadsimtā," par izrādēm saka Brūvere.

Uzveduma horeogrāfi ir Regīna Kaupuža un Ilja Vlasenko, kinooperatore - Elīna Bandēna, skaņu režisors - Ģirts Bišs, montāža - Guntis Lēmanis, ekrāna režisore - Ilona Brūvere. Galvenā grimētāja ir Baiba Grīna, skatuves scenogrāfs - Kristaps Skulte, uzvedumu cikla scenāriju autore un režisore Ilona Brūvere. Producents - filmu studija "Kinolats". Projekta kuratore ir Diāna Čivle.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti