Aploksne „Elzai Radziņai 100” izdota 1000 eksemplāru tirāžā, un tās dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva. Uz aploksnes attēlots Elzas Radziņas portrets, kā arī teātra un kino mākslas simboli, norādot uz aktrises ciešo saistību ar abām minētajām mākslas jomām.
Aploksnes speciālā zīmogošana notiks 2017.gada 10.februārī Latvijas Nacionālajā teātrī, Kronvalda bulvārī 2, Rīgā, no plkst.10 līdz 18. Par jaunās aploksnes zīmogošanas vietu izvēlēts Nacionālais teātris, jo aktrise, kas spēlēto lomu dēļ nereti dēvēta par skatuves karalieni, tajā strādāja kopš 1954.gada.
E.Radziņa (1917.gada 10.februāris–2005.gada 18.augusts) dzimusi Ukrainas pilsētā Harkovā, bet 1921.gadā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Jelgavu, kur 1936.gadā pabeidza Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāziju un piedalījās Jelgavas latviešu teātra izrādē „Skroderdienas Silmačos”. No 1954.gada E.Radziņa pastāvīgi strādāja tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.
Par aktrises izcilākajām lomām teātrī kļuva titulloma izrādē „Filumēna Marturāno” (1958, Alfreda Jaunušāna režija) un Stellas Kempbelas loma „Mīļajā melī” (1962, Žaņa Katlapa režija), kur sākās viņas ilggadējā sadarbība ar citu Latvijas teātra un kino leģendu aktieri Kārli Sebri.
Pasaules slavu E.Radziņa ieguva ar Hamleta mātes Ģertrūdes lomu bijušās PSRS režisora Grigorija Kozinceva filmā „Hamlets” (1964), kas bija nominēta Zelta Globusa balvai kā 1966.gada labākā ārzemju filma. Pirmā lielā kino loma Rīgas kinostudijā E.Radziņai bija Horsta madāma Leonīda Leimaņa filmā „Purva bridējs” (1966). Kopumā E.Radziņai bijuši vairāki desmiti visdažādāko kinolomu.
E.Radziņa apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, saņēmusi Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu, Latvijas Nacionālā filmu festivāla „Lielais Kristaps” balvu par mūža ieguldījumu, bijusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekle un Jelgavas Goda pilsone.
