Skursteņslauķis Māris Bambis stāsta, ka tiem, kuri izmanto malku, skurstenis būtu jātīra vismaz divas reizes gadā.
"Skursteņslauķim ir nācies redzēt visu, kas skurstenī gadās. Mēdz būt galīgi tīri skursteņi, kur cilvēki kurina kamīnu reizi gadā uz Ziemassvētkiem, un mēdz būt skursteņi, kuri aizaug mēnesī. Katram skurstenim ir individuāla pieeja," klāsta Bambis.
Diemžēl cilvēki bieži vien mācās tikai no savām kļūdām un tikai pēc ugunsgrēka saprot, ar kādām sekām var saskarties neiztīrīta dūmvada dēļ.
"Ja viņš iekurinās [krāsni], tad pirmajā momentā viņam sitīs atpakaļ dūmus. Nepareizas sadegšanas rezultātā var veidoties tvana gāze un cilvēks var aiziet bojā," stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdzēsības normatīvu nodaļas vadītājs Dzintars Lagzdiņš. "Ja pēkšņi paliks ļoti ātri auksts un sodrēji nebūs no dūmu kanāliem iztīrīti, tad, ilgstoši kurinot, sodrēji var sākt aizdegties. Ja dūmvadā ir kaut kādas plaisas, tad māja arī var nodegt," norāda Lagzdiņš.
Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ skursteņos uzkrājas sodrēji, ir slapjas malkas kurināšana, bet tas nav vienīgais. "Taupības krāsniņa ir skursteņslauķu lielākais ienaidnieks. Tās ir tās, kas saražo visvairāk sodrēju. Tie kopā ar mitrumu audzē kārtu skurstenī, un tas ir nenotīrāms materiāls," atzīst Bambis. Šādas krāsniņas jāmāk pareizi uzstādīt.
Bambis atgādina - arī gāzes apkures skursteņi ir regulāri jātīra. "Visi ķīmiskie līdzekļi ir palīglīdzekļi skursteņa tīrīšanai. Nevajadzētu uzķerties uz reklāmas, ka veikalā nopirkšu pulverīti un man būs tīrs skurstenis. Tas ir palīglīdzeklis skursteņslauķim, ja skurstenī ir izveidojusies nenotīrāma kārta, tad ar pulveri vai speciālo pagali var pārvērst šo kārtu notīrāmā materiālā. Pēc tam obligāti ir vajadzīga tīrīšana," norāda Bambis.
No 1.septembra stājušies spēkā noteikumi, kas paredz - turpmāk privātmājas saimnieks dūmvadus varēs tīrīt pats, nav obligāti jāsauc talkā skursteņslauķis. Tomēr skursteņslauķa izsaukšanai vienmēr ir bijis zināms šarms.
