Valsts policija 2017. gadā sastādījusi 3200 protokolus par braukšanu bez derīgas medicīniskās izziņas. “Ja nav medicīniskā pārbaude izieta, stājas spēkā vadīšanas tiesību aizliegums. Naudas sods 40 eiro. Vadītāja apliecība tiek aizturēta līdz tam brīdim, kamēr medicīniskā pārbaude tiek veikta. Pēc būtības vadītājs tālāk braukt nedrīkst,” saka Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Valsts policijā skaidro – medicīniskās izziņas nepieciešamība nav tikai valsts formāla prasība. “Skaidrs, ka tas ir saistīts ar drošības jautājumiem.
Mums praksē mēdz būt gadījumi, kad cilvēkiem ir dažādas veselības problēmas un viņi dēļ tā iekļūst negadījumos,” norādīja Krapsis.
Vidēji katru gadu Latvijā trim līdz pieciem autovadītājiem iestājas nāve pie stūres, vēl pirms ir noticis ceļu satiksmes negadījums.
Dodoties pēc medicīniskās izziņas, nav jēgas mēģināt slēpt no ārstiem savas veselības problēmas, jo policijai vienalga agrāk vai vēlāk būs tiesības autovadītāju nosūtīt uz pirmstermiņa veselības pārbaudēm. “Pagājušajā gadā Rīgā bija 35 gadījumi, kad Valsts policija nosūtīja uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, jo bija aizdomas par veselības problēmām. Vadītāji iekļuva negadījumos, un no lietas materiāliem bija secināms, ka bija palicis slikti ar veselību,” atzīmē Krapsis.
Ir vairāki veidi, kā iegūt medicīniskās izziņas – var doties pie sava ģimenes ārsta vai arī apmeklēt brīvi izvēlētu ārstniecības iestādi, kurā izveidota autovadītāju medicīniskā komisija. Tās sastāvā ietilpst ģimenes ārsts, neirologs, ausu un acu ārsts, kā arī psihiatrs un narkologs. No šā gada 1. janvāra ārstiem īpaša uzmanība jāpievērš sirds un asinsvadu saslimšanām, cukura diabētam un miega apnojas sindromam. Tomēr tas nenozīmē, ka šādiem slimniekiem turpmāk tiks liegts vadīt automašīnu.
“Bieži uztraucas pacienti ar hroniskām sirds saslimšanām, ar cukura diabētu. Uztraukumam pamata nav,” saka “Veselības centrs 4” autovadītāju medicīniskās komisijas vadītāja Anna Kučika, “ja cilvēks seko savai veselībai, ja viņš var atnes ģimenes ārsta, endokrinologa, kardiologa vai jebkura ārstējoša speciālista, pie kura viņš regulāri iet, atzinumu, ka veselības stāvoklis ir stabils.”
Līdz ar to var secināt, ka veselības pārbaudes ir katra paša autovadītāja, viņu tuvinieku un arī pārējo ceļu satiksmes dalībnieku interesēs.
