Vēstule: Ziemassvētku pasākumā iemītniekiem uzdāvināja katram vienu mandarīnu. Tā ir bijusi dāvana Ziemassvētkos. Manuprāt, ja nav līdzekļu dāvanām, varbūt cieņpilnāk ir apsveikt aprūpes centrā dzīvojošos mutiski? Vai arī budžetā paredzētie līdzekļi nav sasnieguši adresātus? Skumji, ka palīdzam visiem, kuri lūdz, bet cilvēkus ar invaliditāti esam aizmirsuši.
Valsts sociālās aprūpes centru (VASC) "Jugla" par savām mājām sauc 181 cilvēks ar redzes problēmām. Pagājušajos svētkos te bijuši pat vairāki pasākumi, kuros cilvēki guvuši ne tikai emocionālu pacēlumu, bet saņēmuši arī dāvanas no dažādiem privātiem atbalstītājiem, stāsta centrā.
"Šis bija Ziemassvētku pasākums, mums tāds vietējais pasākums, kurā uzstājās viens no mūsu iemītniekiem ar īpaši sagatavotu Ziemassvētku programmu un mēs visi arī dziedājām līdzi un otrā pasākuma daļā vairāk pievērsāmies Ziemassvētku tradīcijām, kopējiem ticējumiem, mīklu minēšanai," svētku pasākumu raksturo VSAC "Rīga" filiāles "Jugla" Sociālās rehabilitācijas sektora vadītāja Ilona Kunstberga. "Šis bijis viens no vismaz pieciem Ziemassvētku pasākumiem. Viesi un labdari vienmēr sarūpējot dāvanas, arī šoreiz."
Paši atbalstītāji arī cienāja šajā pasākumā klientus un iedeva gan konfektītes, gan cepumus, gan mandarīnu, visu cienastiņu, kas bija sarūpēts, to arī pēc svētkiem izdalīja.
Neesot taisnība, ka cilvēki cienāti tikai ar vienu vien mandarīnu, bijuši dažādi našķi. Turklāt Centrā uzsver, ka svarīgāk ir rūpēties par tā iemītnieku emocionālo labsajūtu, nevis materiāliem labumiem un dāvanām.
"Es to varētu raksturot kā kaut kādas gaidas pēc lielākām dāvanām. Jo katram mums ir gaidas. Tā ir dāvana, tas ir dāvināšanas prieks, un varbūt šis vārds dāvana – vienam klientam uzdāvināta atklātnīte šķiet ļoti sirsnīga un liela dāvana un, protams, kāds klients sagaida tādu īpašāku, lielāku dāvanu," pauda Kunstberga.
Sociālās aprūpes centrā dzīvo arī vairāki cilvēki, kuri iesaistījušies Neredzīgo biedrībā. Tur tiek maksātas biedru naudas, līdz ar to svētku laikā iespēju robežās tiek sarūpētas arī dāvanas. Kopumā Latvijas Neredzīgo biedrībā apvienojušies teju 3000 cilvēku ar redzes traucējumiem.
"Svinot Ziemassvētkus vai Jaungadu, bieži vien ir tā, ka biedrība raksta vēstules ar lūgumu ziedot kaut ko. Tas ir atkarīgs no tā, cik organizācijas atsaucas uz to ziedojumu, no tā tad mēs varam izveidot dāvanas parasti, padalīties ar viņām. Šogad bija mazāk, acīmredzot, visiem ir grūts tas gads bijis un šī gada pāreja. Bet, paldies visiem, kas kādreiz arī atsaucās," stāstīja Latvijas Neredzīgo biedrības centrālās valdes priekšsēdētājs Kaspars Biezais.
Šogad Neredzīgo biedrības rīkotajā pasākumā vislielākā dāvana bijusi pati balle, kur mūziķi spēlējuši, nesaņemot atlīdzību. Emocijas, kas gūtas pasākumā, bijušas neaprakstāmas.
Strazdumuižas ciemata 180 ļaudīm svētkos nemaz netika atsevišķi sarūpētas dāvanas. Prioritātes šajā laikā cilvēkiem ar redzes traucējumiem ir pavisam citas, uzsver Strazdumuižas dienas centra vadītājs.
"Mums tā dzīve ir tāda pilnskanīga. Mums te ir vairākas iestādes, kas mums ir riņķī un apkārt, kur mēs varam aiziet, un bieži vien mēs pat visu nepaspējam apmeklēt, tie aktīvie cilvēki. Šeit mums ir klubs, šeit mums ir dienas centrs, kur arī notika Ziemassvētku pasākumi. Un ne tikai, – arī valsts svētku svinēšana un tradīciju svētki, un mums ir arī prāta spēles, kur cilvēki sanāk kopā, it kā ikdienā uzspodrināt savu intelektu," skaidroja Latvijas Neredzīgo biedrības Strazdumuižas dienas centra vadītājs Pēteris Locāns.
"Mēs paši nejūtamies aizmirsti, jo it kā ir tie aktīvie cilvēki, kas vienmēr parūpēsies par to, lai šie pasākumi – gan valstiski svarīgās dienas būtu atcerētas un pieminētas, gan pasākumi teritoriālās organizācijās tiktu rīkoti, lai būtu šie projekti, kas bieži vien tiek realizēti, tiktu saistīti ar šiem datumiem, lai tiešām radītu svinīguma sajūtu. Es nezinu, kādā vēl veidā varētu sniegt atbalstu. Tad jau mēs varētu runāt par to, ka katrs Latvijas iedzīvotājs varētu prasīt – jums vajag atcerēties par mani," sprieda Biezais.
"Beigu beigās tepat arī ir veikals un katrs var arī naudiņu iekrāt un iepriecināt sevi un savu tuvāko, arī to viņš var. Pats to izdarīt," pauda Locāns.
Iepriecināt līdzilvēkus var dažādi. Gan Neredzīgo biedrībā, gan sociālās aprūpes centrā "Jugla" mums apliecina, ka priecāsies un novērtēs ikviena cilvēka rūpes un centienus. Arī tad, ja dāvanā būs tikai viens mandarīns.
