Lai atšķirtu dažādu ražotāju preces vai pakalpojumus, izmanto preču zīmes. Tās nodrošina aizsardzību no identisku vai līdzīgu apzīmējumu precēm. Patentpilnvarnieku pārstāvis norādīja, ka par viltojumu preci var uzskatīt tad, ja tās zīmols būtiskos elementos neatšķiras no reģistrētā.
“Slēdzienu par to, ka prece ir viltota, var dot tikai preču zīmes īpašnieks. Tikai viņš vai pilnvarotā persona var noteikt, vai prece ir viltota, jo labi zina visas ražošanas nianses, piemēram, presformas un iepakojuma dizaina īpatnības, produkcijas ražošanas kodu un citas,” sacīja Fortūna.
Taču ir pazīmes, kas pat vidusmēra patērētājam var norādīt uz iespējamu viltojumu vai vismaz likt aizdomāties par to.
Ļoti informatīva var būt interneta vietne, kur preci pārdod. Zemas kvalitātes e-veikala noformējums, kļūdas preču aprakstā vai pat preču zīmes nosaukumā.
Grava ieteica pievērst uzmanību noskatītās preces vizuālajai informācijai – ar aizdomām jāraugās, ja dažādām precēm pēc kvalitātes, dažkārt – lieluma un stila ziņā atšķiras to ilustrācijas.
Nedrošs vai nepietiekami kvalitatīvs iepakojums arī var norādīt, ka prece, iespējams, ir viltojums.
Svarīgs rādītājs ir cena. Iegādājoties pulksteni, kas parasti maksā 10–20 tūkstošus eiro, tā cena pat ar lielu atlaidi nekad nebūs vairāki desmiti eiro. Vieglāk uzķerties uz viltojumiem, ja prece, kas maksā tūkstoš eiro, tiek piedāvāta par 400 eiro.
Patentpilnvarnieku pārstāvis uzsvēra, ka ir vērts pievērst uzmanību preces līdzībai ar citām tāda paša nosaukuma vai modeļa precēm. Ja aprakstā, piemēram, auto detaļai ir korekti norādīts, kas ir ražotājs un ka to var izmantot noteiktas markas automašīnai, kā arī netiek izmantota sveša preču zīme, detaļa nav uzskatāma par viltojumu.
“Ja ir aizdomas, bet tiešu pazīmju par viltojumu nav, var tomēr pārliecināties par preces autentiskumu, sazinoties ar preču zīmes īpašnieku e-pastā, nosūtot attiecīgās tīmekļa vietnes adresi un pajautājot, vai tā ir šī zīmola prece,” iedrošināja Fortūna.
Daudzi preču zīmju turētāji savā mājaslapā publicē savu tirdzniecības pārstāvju vai sadarbības partneru sarakstu, tādēļ der pārbaudīt, vai norādīta arī vietne, kur paredzēts veikt pirkumu.
Vēl viena lieta, ko ir vērts pārbaudīt pirms norēķiniem, ir speciālā datu pārraides drošības protokola esamība. Tas tīmekļa vietnes adreses sākumā nozīmē HTTPS, kur ‘s’ burts ir ļoti būtisks.
Lielākais viltotu preču daudzums Latvijā ieplūst no Ķīnas, Honkongas, Krievijas, Turcijas un Singapūras. Biežākās konfiscēto preču kategorijas: apģērbs – 24%, apavi – 17%, mobilie telefoni un aksesuāri – 13,5%, somas – 12%.