Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns stāsta, ka vislabāk ir nodrošināt to, lai zemesvēži dārzā nenonāktu.
"Viņš ēd augu barības vielas. Jo sulīgākas, jo labāk. Tiesa, viņam patīk arī trūdvielas. Tāpēc, ja runājam, kā līdz zemesvēzim nenonākt, tad viens no veidiem ir ļoti uzmanīgi nodarboties ar kūtsmēslu uzvešanu uz lauka. Mēsli trūdot rada lielu siltumu, barības vielas zemesvēzim ir. Tad varētu salīdzināt,
ka viņš jūtas kā tortē nonācis pa vidu un ar abām ķepām var raust," stāsta Svilāns.
Ja zemesvēzis līdz dārzam tomēr ir nonācis, talkā var nākt putni.
"Viens no tādiem ir pupuķis, kurš specializējas zemesvēžu atrašanā. Viņam ir garš knābis. Viņš sadzird, sasmaržo zemesvēzi un var mērķtiecīgi viņu izknābt no augsnes," stāsta Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes pētnieks Voldemārs Spuņģis.
Tomēr pupuķi nemaz nav tik bieži sastopami, tāpēc nākas domāt, kā ar zemesvēžiem tikt galā paša spēkiem. Zālienā bieži vien var saskatīt zemesvēžu rakumus un alas.
Ja alā ielej nedaudz ziepjūdeni, tad zemesvēzis pēc īsa brīža pats izlīdīs ārā.
Šī vienkāršā metode gan nestrādās dobēs, tur nepieciešams cits paņēmiens. Sākumā jāatrod zemesvēža ala. Pēc tam jāizrok bedrīte un tajā jāievieto burciņa vai kāds cits trauks.
"Ja mēs uzliksim tagad pa virsu plāksni, tad zemesvēzis pa gabalu burkā iekšā neleks, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai zemes virsma būtu aptuveni burkas kakla, bļodas vai kastroļa augstumā," skaidro Svilāns.
Burkā var ievietot, piemēram, kartupeļu mizas - kaut ko sulīgu, barojošu, trūdvielām bagātu. Šeit derēs arī alus. Burciņas virsmu apklāj ar kādu dēli vai lapām. Ilgākā laika periodā šādi ļoti veiksmīgi var samazināt zemesvēžu populāciju. Tikai jāatceras - ja kaimiņš blakus dārzā neko nedarīs, tad šis kaitēklis pie jums atgriezīsies atkal un atkal.
