"Braucu joslā aiz mašīnām, jo abās pusēs bija intensīva kustība. Braucu pa iebrauktajām risēm, jo asfaltā bija tādas nedaudz rises un ūdentiņš pa virsu. Braucu un pēkšņi sajutu baigo triecienu," stāstīja auto īpašniece Sarmīte Valaine, norādot:
"Ripoju, un es jūtu, ka tā mašīna vairs tā neripo. Apstājos, izkāpju ārā un konstatēju, ka mašīna stāv uz diskiem. Saplīsa gan diski, gan arī riepas bija nelabojamas."
Valaine izsauca policiju, lai fiksētu ceļu satiksmes negadījumu. Tika sastādīts protokols, nofotografēts bojātais transportlīdzeklis. Kopumā 2021. gada 26. un 27. janvārī Tvaika ielā 2 un Tvaika ielā 4B tika reģistrēti deviņi ceļu satiksmes negadījumi, saistīti ar iebraukšanu bedrē.
"Tie ir reģistrētie ceļu policijas negadījumi, bet vēl ir tie, kuriem ir KASKO, kuri policiju nesauca," sprieda Sarmīte.
Sieviete vērsās ar prasību tiesā, lai piedzītu kompensāciju par sabojāto auto. Nesen viņa saņēmusi pirmās instances spriedumu, ka prasība apmierināta daļēji.
"Man kompensēja 1800 eiro kopā ar visiem tiesas izdevumiem. Ne kompensēja, bet pietiesāja Rīgas domes Satiksmes departamentam. Bet pēdējā dienā Satiksmes departaments ar Vaivoda kungu priekšgalā pārsūdzēja šo lēmumu, ka nav ar mieru, ka man izmaksās kompensāciju, un samaksāja valsts nodevu no valsts budžeta 242 eiro, lai man nemaksātu kompensāciju," skaidroja autovadītāja.
Notikuma vietā nu asfalta segums ir jauns un, visticamāk, spēkrati vairs necietīs. Taču kādēļ pirmais tiesas lēmums tika pārsūdzēts?
"Atbilstoši Civilprocesa normām mums kā vienas puses dalībniekiem ir tiesības izmantot savas procesuālās tiesības, nepiekrītot kaut kādam skaidrojumam, pārsūdzot šo spriedumu, ko mēs arī esam darījuši," norādīja Rīgas domes Satiksmes departamenta biroja vadītājs Jānis Vaivods, paskaidrojot: "Šeit gan es gribētu norādīt, ka visu savu argumentāciju mēs esam norādījuši arī apelācijas sūdzībā – kādēļ mēs nepiekrītam šim skaidrojumam, un šajā gadījumā es negribētu publiski vērtēt vai sniegt skaidrojumu, pirms ir pieņemts galīgais nolēmums, tādējādi nemēģinot ietekmēt tiesas viedokli šajā lietā."
Satiksmes departamentā uzsvēra, ka neesot guvuši pilnu pārliecību par zaudējumu apmēru.
Lūk, vairāki punkti, kas ietverti apelācijas sūdzībā:
"Tiesa nav novērtējusi pierādījumus pamatoti, vispusīgi, objektīvi. Par šo faktu ir sastādīts iesniegums tikai no Valaines sniegtajiem paskaidrojumiem un aculiecinieki nav apzināti un nopratināti."
Šeit gan rodas jautājums – ko darīt, ja aculiecinieku nav? Vai tas ir iemesls, lai kompensāciju neizmaksātu? Tāpat neesot norādīts, kurā konkrētajā bedrē ir iebraukts. Transportlīdzekļa bojātajām sastāvdaļām neesot veikta ekspertīze. Un atkal pretjautājums – vai tad ar policijas protokolu nav gana? Izteikti pat iebildumi par bedres dziļumu, jo tas esot bijis trīs centimetri. Apelācijas sūdzībā ir vēl virkne iebildumu no Satiksmes departamenta puses.
Autovadītāja ir neizpratnē: "Viņi raksta savā pārsūdzības rakstā, ka nav strīds par to, ka es braucu pa ceļu, sasitu riepas un man ir radušies zaudējumi, bet strīds ir par to, lai man nebūtu jāmaksā. Uz doto brīdi mani apzaga Rīgas domes Satiksmes departaments."
Sarmīte uzskata, ka pašvaldība labāk izvēlas lieki tērēt līdzekļus, lai tikai neatzītu savu vainu un nemaksātu kompensāciju.
Vai Rīgas dome pārsūdz visus spriedumus, kas pašvaldībai ir nelabvēlīgi?
Vaivods skaidroja: "Tajā brīdī, kad departamentam ir pārliecība, ka spriedums ir pamatots, šādos gadījumos apelācijas sūdzība netiek iesniegta. Bet katrs gadījums tiek vērtēts atsevišķi, un to vērtē speciālisti. Šajā gadījumā mēs negūstam 100 procentu pārliecību par to, ka, iebraucot konkrētajā bedrē, varēja rasties šāda veida zaudējumi. Un otrs apstāklis ir tas, ka faktiski šajā gadījumā mums nav pārliecības par vadītājas izvēlēto braukšanas ātrumu."
Sarmīte ir sašutusi par amatpersonu attieksmi gan pret ceļiem, gan cilvēkiem un ir pārliecināta, ka beidzot "Rīgas domes Satiksmes departamentam ir jāatbild arī finansiāli par to, ko viņi neizdara".
Varbūt Satiksmes departamentam vajadzētu izstrādāt kādas norādes par to, kā pareizi rīkoties, ja ielu kvalitātes dēļ ir sabojāts transportlīdzeklis, un tad, izpildot konkrētās prasības, kompensācija tiktu izmaksāta? Taču departamentā uzsvēra, ka katra situācija ir unikāla un katrā no tām var būt nepieciešami citādāki pierādījumi.
Tagad jāgaida tiesas lēmums apelācijas sūdzībai. Iespējams, to pārsūdzēs bojātās automašīnas īpašniece.
