Poligonā "Getliņi" nonāk aptuveni puse no Latvijas nešķirotajiem atkritumiem. Ar speciālu iekārtu palīdzību viss, kas ir nonācis kopējos atkritumu konteineros, tiek vēlreiz pāršķirots. Šādā veidā tiek atšķiroti arī bioloģiskie atkritumi.
"Getliņi EKO" pārstāvis Ričards Aksels Ozoliņš norādīja: "Viņi samiksējas kopā ar citiem atkritumiem – ar stiklu, papīra gabaliem un jebko citu, kas nonāk atkritumos. Šī masa joprojām ir bioloģija, bet tai ir lieli piejaukumi ar citiem materiāliem, kas padara šo bioloģisko atkritumu sastāvu ne tik tīru un ne tik iespējami labi pārstrādājamu."
Pēc tam šie atkritumi tiek ievietoti speciālos tuneļos. Tās būtībā ir milzīgas komposta kaudzes, kurās pēc diviem mēnešiem rodas gāze, kas tālāk tiek pārvērsta elektrībā un siltumenerģijā. Tas, kas palicis pāri, tiek noglabāts atkritumu kalnā.
No nākamā gada visā Latvijā sāks darboties dalītā bioloģisko atkritumu vākšanas sistēma.
Tas nozīmē, ka pie daudzdzīvokļu namiem būs jauni konteineri, savukārt lauku iedzīvotāji varēs saimniekot kā līdz šim, proti, veidot komposta kaudzes.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere pauda: "Mēs no šiem atkritumiem, tos pārstrādājot, varam radīt kompostu, kuru tālāk var lietderīgi izmantot. Ja tam nav šo piemaisījumu, tas ir kvalitatīvāks un ir daudz lielāka iespēja to tālāk kvalitatīvi izmantot."
Uzņēmums "Getliņi EKO", saka, ka tam ir gatavs. Tuneļi jeb milzīgās komposta kaudzes gaida sašķirotos bioloģiskos atkritumus, lai pēc tam iedzīvotāji kvalitatīvo kompostu varētu izmantot gan savos dārzos, gan puķu podos. Vienkāršoti sakot, bioloģiski noārdāmie atkritumi ir viss tas, ko mēs paši varam apēst, vai tas, ko var apēst mūsu mājdzīvnieki un mājlopi – gaļa, siers, mizas, sabojājies ēdiens, nopļautā zāle, āboli un tā tālāk.
Rīgas domes Atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja Mairita Lūse ("Progresīvie") norādīja: "Cilvēkiem bieži šķiet, ka nopietnā šķirošana – tā ir iepakojuma šķirošana un stikla šķirošana. Tad, kad viņi izdzird par bioatkritumiem, tātad visu to atkritumu, ko mēs radām virtuvē, šķirošanu, viņiem šķiet, ka tā ir tāda "zaļo" ākstīšanās – mēs te puķītēm kompostu pataisīsim. Lai gan patiesībā, ja mēs paskatāmies to mūsu konteineru, ko mēs radām ikdienā, tad no 30% līdz 50%, gandrīz puse no tiem atkritumiem, ko mēs radām, var būt tieši šie bioloģiski noārdāmie atkritumi."
Likums nosaka, ka bioloģisko atkritumu izvešana būs par 40% lētāka nekā nešķiroto atkritumu.
"Eco Baltia vide" direktors Andris Ziemelis vērtēja: "Ja mēs šos 40% varam pārstrādāt pārstrādes tuneļos, tad mēs būtiski samazināsim atkritumu apjomu, ko noglabājam poligonā. Tas ir galvenais ieguvums."
Eksperti aicina nesatraukties, ka bioloģiskie atkritumi radīs vairāk smaku.
"Ja mēs šo bioloģiju atšķirojam, mēs viņu varam izvest biežāk, tādējādi mazinās smakas no nešķiroto atkritumu konteinera," uzskata Lūse.
Jāņem vērā, ka bioloģisko atkritumu konteinerā nedrīkst izmest plastmasas maisiņus. Izņēmums ir bionoārdāmie maisiņi vai papīra iepakojums. Eiropas Savienība plāno pieņemt noteikumus, kas pēc diviem gadiem liks veikaliem produktus, tajā skaitā augļu un dārzeņus, iepakot tikai bionoārdāmos iepakojumos.
"Es ļoti ceru, ka mūsu lielās tirdzniecības ķēdes negaidīs šos divus gadus, apzināsies šīs tēmas nopietnību un ātrāk pāries uz videi draudzīgākiem un bioatkritumu dalītajai vākšanai piemērotākiem maisiņiem," pauda Lūse.
Dati rāda, ka šobrīd no kopējā atkritumu apjoma sašķirotie bioloģiskie atkritumu Latvijā veido vien pāris procentus. Tas nozīmē, ka mums vēl ir milzīgas izaugsmes iespējas šķirošanā, kas vienlaikus arī nozīmē savu atkritumu izvešanas rēķinu samazināšanu.
