Tekstila nodošana – arvien pieejamāka. Kā videi draudzīgāk atbrīvoties no vecā apģērba

SIA "Eco Baltia vide" attīstības direktors Andris Karlsons stāstīja, ka Latvijā ik gadu rodas ap 25 tūkstošiem tonnu tekstila. Iespēja nodot drēbes īpaši tam domātos konteineros iedzīvotājiem dota jau trešo gadu, un līdz šim tādā veidā savākti aptuveni trīs tūkstoši tonnu apģērba.

Vairāki tekstila nodošanas punkti pēdējā laikā parādījušies arī Rīgā.

Rīgas domes deputāte, Atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja Mairita Lūse ("Progresīvie") norādīja, ka papildus jau esošajiem 50 tekstila konteineriem Rīgā paredzēts izvietot vēl vismaz 65 konteinerus.

Par saviem apģērba pirkšanas un lietošanas paradumiem rīdziniekiem rosina aizdomāties pilsētas centrā izveidotā "Stila aleja", tomēr ne visi zina, kā pareizi nodot tekstilu.

SIA "CleanR" valdes priekšsēdētājs Valērijs Stankevičs atgādināja, ka, izmetot tekstilu, jāatceras, ka konteiners ir paredzēts sausam un tīram materiālam jeb drēbēm, tekstilam, pārklājiem. "Tādām lietām, kas vēl būtu lietošanas kārtībā," norādīja Stankevičs.

Savukārt Karlsons piebilda, ka konteinerā var likt jebkuru apģērbu, galvenais, lai tas nav netīrs. "Ja tur kaut kas gadās ieplīsis vai tamlīdzīgi, tā nav bēda, galvenais, lai nav saķēzīts ar kādām netīrām vielām," pauda SIA "Eco Baltia vide" attīstības direktors.

Lai drēbes nepelētu un nesamirktu, tās pirms ievietošanas konteinerā ieteicams ievietot maisā, to cieši aizsienot. Kā norādīja Stankevičs, tad arī darbiniekiem, kuri strādā pie šķirošanas līnijas, "nebūs jāmeklē otrs apavu pāris".

Kad tekstils nodots konteinerā, sākas šķirošanas process - apģērbs tiek sadalīts pa materiālu veidiem.

"Pēc tam mēs veicam pirmsšķirošanu – sadalām attiecīgi pa frakcijām, pa materiāliem. Tālāk tad jau realizējam to, kas ir lietojams kaut kur otrreiz kādam, to mēs nosūtām otrreizējai lietošanai. To, kas nav, tad skatāmies," stāstīja Karlsons. Ja nodotais apģērbs vairs nav derīgs lietošanai, uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" to sadedzina, tādējādi izmantojot enerģijas radīšanā.

Rīgas domes deputāte Lūse aicināja cilvēkus izvēlēties apģērbu atbildīgi: "Izvēlēties apģērbu, kas kalpo ilgi, izvēlēties apģērbu, kurš ir izgatavots no ekoloģiskas kokvilnas vai godīgas tirdzniecības produktus, vai arī iegādāties lietotu apģērbu. Bet ar to arī, protams, nevajadzētu aizrauties!"

Lai mājās nerastos lieli un lieki drēbju kalni, laiku pa laikam būtu nepieciešams apskatīt savu skapja saturu. Ja tajā atrodamas drēbes, kuras, visticamāk, vairs nevilksim, vispirms jāapdomā, vai tās nevar atdot tālākai lietošanai kādam no ģimenes vai draugiem. Ja nē, tad tās jānes uz sev tuvāko tekstila nodošanas punktu.

Visbiežāk tekstila konteineri ir koši sarkanā, baltā vai violetā krāsā un atrodas gan pie veikaliem, gan daudzdzīvokļu māju pagalmos.

KONTEKSTS:

Eiropas Savienībā (ES) tekstila savākšanu paredz no 2025. gada, bet Latvija lēma to darīt no 2023. gada. Latvijā tekstila vākšana sākās ar pilotprojektu 2019. gadā, tomēr šķirošanas iespējas pašvaldībās būtiski atšķiras.

Par tekstilam domāto konteineru iedzīvotājiem nav jāmaksā. Tomēr atkritumu apsaimniekošanas operatori pieļauj, ka situācija var mainīties, ja netiks noteikta ražotāja atbildība, pieņemot grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas un Dabas resursu nodokļa likumos.